Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada oktobris.

Būtu nepieciešams attīstīt ideju par algoritma izstrādi, kā finansējums Latvijas autoceļiem sasniedz adekvātu apjomu, vienlaicīgi neradot nepieciešamību veikt izdevumu samazināšanu citās jomās. Tā intervijā Autoceļu Avīzei norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš skaidro, ka viens no valdības rīcības plāna pasākumiem paredz noteikt algoritmu, ka finansējums autoceļiem tiek piesaistīts valsts ekonomiskajai attīstībai. J. Reirs arī atzīmē, ka paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, visticamāk, netiks sasniegts pozitīvs efekts un degvielas realizācijas apjomi kritīsies. Līdz ar to papildus nodokļa ieņēmumi, kurus varētu tālāk novirzīt, piemēram, ceļu nozarei, izpaliks.

 Ikvienam jāsaprot, ka finanšu resursi ir ierobežoti un visas prioritātes ir rūpīgi jāizvērtē.

2020. gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē. Kāda ir kopējā summa, ko ministrijas un valsts iestādes ir iesniegušas dažādām vajadzībām?

Kopumā ministrijas iesniegušas 334 pieteikumus dažādiem prioritārajiem pasākumiem turpmākajiem diviem gadiem. Nākamajam gadam ministrijas dažādiem pasākumiem papildus lūgušas piešķirt 953,5 milj. eiro., 2021. gadā šī summa veido jau 1,82 mljrd. eiro, bet 2022. gadā – 2,14 mljrd. eiro. Savukārt citas valsts institūcijas prioritārām vajadzībām vēlas 2020. gadā saņemt 23,4 milj. eiro. Kopumā visas ministrijas un citas valsts iestādes un institūcijas no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem pieprasījušas 976,8 milj. eiro. Savukārt 2021. gadā tie jau ir 1,84 mljrd. eiro.

Ņemot vērā, ka 2020. gadā plānots 2,8% IKP pieaugums un 2,5% inflācija, valsts budžetā nonāks papildus gandrīz 600 milj. eiro. Kādiem mērķiem tie tiks sadalīti?

Ministru kabinets šobrīd vēl nav pieņēmis lēmumu par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem. Ir pieņemti tikai konceptuālie lēmumi. Ikvienam jāsaprot, ka finanšu resursi ir ierobežoti un visas prioritātes ir rūpīgi jāizvērtē. Trešdaļa no papildus pārdalāmā finansējuma ir paredzēta veselības nozarei – mediķu algām un veselības nozares prioritātēm atvēlēti 50 milj. eiro. Būtiska papildu sadalāmā finansējuma daļa 30,3 milj. eiro apmērā piešķirta pedagogu atalgojumam un zinātnei. Tāpat nozīmīgs finansējums atvēlēts kultūras, iekšlietu un tieslietu sistēmas darbinieku algām. No nākamā gada tiek palielināts diferencētais neapliekamais minimums, kā arī valsts budžetā ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija.

Kuras nozares ir valdības prioritāte? Vai starp šīm nozarēm varētu parādīties arī ceļu nozare, jo, kā zināms, jau ilgstoši tā darbojas nepietiekama finansējuma apstākļos?

Valdības prioritātes ir noteiktas valdības deklarācijā. Proti, finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Deklarācijā arī norādīts, ka valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā. Ir sagatavots un apstiprināts arī valdības rīcības plāns, kurā ir paredzēts turpināt autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, tomēr vienlaikus ir noteikts, ka rīcības plānā iekļautie finansiāli ietilpīgie pasākumi īstenojami, ievērojot partiju parakstīto Fiskālās disciplīnas līgumu. Šobrīd norit budžeta veidošanas diskusijas, un to ietvaros ir izvirzīti priekšlikumi pasākumiem, kas būtu iekļaujami 2020. gada budžeta projektā un 2020. – 2022. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektā. Ievērojot pieejamos resursus un fiskālās disciplīnas nosacījumus, budžeta sagatavošanas diskusijās tiek vērtētas iespējas pasākumu atbalstīšanai.

Latvijas iedzīvotāji atzinuši transporta un ceļu jomu par ceturto svarīgāko, kam būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu no nākamā gada budžeta. Pavisam minimāli atpaliekot no izglītības jomas. Varbūt ir jāņem vērā sabiedrības viedoklis?

Kā jau minēju jautājumā par papildu finansējuma piešķiršanu attiecīgajām nozarēm, ir svarīgi ievērot fiskālo disciplīnu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir diezgan skarbi izteicies budžeta veidošanas kontekstā. Proti, viņš norādīja, ka ceļi tiek pieminēti tikai kā avots, no kura pasmelt. Kad un vai ceļu nozare varētu piedzīvot reālu valsts finansējuma palielināšanu, kas varētu kompensēt ES fondu naudas atbalsta izbeigšanos?

Valsts autoceļu fondam pieejamais finansējums pēdējos gados ir pieaudzis, jo iepriekšējos gados budžeta veidošanas procesā autoceļu finansēšanai jau ir ticis piešķirts papildu finansējums. Piemēram, 2018. gadā valsts autoceļu fonda finansējums attiecībā pret šo gadu ir palielinājies par 1,2% jeb 2,8 milj. eiro. 

Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas 2020. gadā dīzeļdegvielas cena Latvijā būs par 0,10 eiro litrā augstāka nekā Lietuvā.

 Ar cik lielu valsts finansējumu 2020. gadā ceļu joma varētu rēķināties? Cik plānots novirzīt valsts autoceļu tīklam, un cik pašvaldību ceļiem?

Saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 20. augusta sēdē apstiprinātajiem ministriju bāzes izdevumiem 2020. – 2022. gadam Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmā Valsts autoceļu fonds pieejamais finansējums nākamajam gadam ir 247,5 milj. eiro. No šīs summas 53,8 milj. eiro ir mērķdotācijas pašvaldības autoceļiem un ielām, 182 milj. eiro paredzēti valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, bet 11,7 milj. eiro – valsts autoceļu pārvaldīšanai. Vienlaikus, kā minēts iepriekš, šobrīd notiek budžeta veidošanas diskusijas par papildu finansējuma piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem.

Vai atbalstāt ideju, ko izteica satiksmes ministrs, ka papildu līdzekļus ceļiem varētu iegūt, palielinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un ieņēmumu pieaugumu novirzot ceļiem?

Jautājums par jebkādu nodokļu likmju izmaiņām ir jāskata, izstrādājot nākamās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes (valsts nodokļu politika). Nākamās pamatnostādnes tiks izstrādātas nākamgad. Vienlaikus valdības rīcības plāna viens no pasākumiem paredz noteikt algoritmu, ka autoceļu finansējums tiek piesaistīts valsts ekonomiskajai attīstībai, par kura īstenošanu atbildīga ir SM. Šobrīd Finanšu ministrijā (FM) nav saņemts SM piedāvājums šī pasākuma īstenošanai. Nodokļu reformas pieņemtie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli jau paredz paaugstināt akcīzes nodokli degvielai 2020. gadā. Dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta no 372 eiro līdz 414 eiro par tūkstoš litriem. Tas palielinās dīzeļdegvielas cenu par 0,051 eiro litrā. Jau šobrīd Latvijā degvielas cenas ir augstākas nekā Lietuvā, bet pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas 2020. gadā dīzeļdegvielas cena Latvijā būs par 0,10 eiro litrā augstāka nekā Lietuvā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija norāda, ka plānotā akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā Latvijas degvielas tirdzniecības nozares konkurētspēja zaudēs par labu Lietuvai, negatīvi ietekmējot Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus. Jau 2018. gadā degvielas tirgotāji ļoti izjuta klientu plūsmas pārorientēšanos no Latvijas uz Lietuvu, īpaši kravu pārvadājumu segmentā un pierobežā ar Lietuvu.

Jautājums par Autoceļu fonda izveidi kā atsevišķu speciālu budžetu šobrīd netiek apspriests.

 Kā ir mainījies dīzeļdegvielas patēriņš?

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis vien par 0,7%, un maijā un jūnijā pret iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem tas samazinājies par 3,8% un 3,3%. Patēriņa pieauguma tempa samazinājuma rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem šī gada astoņos mēnešos atpaliek no plānotajiem par 17,1 milj. eiro jeb 4,6% un, salīdzinot ar 2018. gada astoņiem mēnešiem, ieņēmumi pieauguši vien par 4,4 milj. eiro jeb 1,2%. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašlaik neatbalstām vēl straujāku akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai likmes kāpumu.

20. gs. 40. gados ceļu nozarei tika novirzīta arī daļa no nodokļu ieņēmumiem, kas iekasēti no pārdotā alkohola. Šī nauda nonāca Autoceļu fondā. Vai Autoceļu fonda atjaunošana tiek apspriesta?

Kā jau minēju, finansējums autoceļiem šobrīd tiek nodrošināts no SM budžeta programmā Valsts autoceļu fonds paredzētajiem līdzekļiem. Jautājums par Autoceļu fonda izveidi kā atsevišķu speciālu budžetu šobrīd netiek apspriests. Šobrīd valsts speciālais budžets ir tikai sociālās apdrošināšanas budžets. Vēl viena speciāla budžeta izveide radīs papildu administratīvo slogu un apgrūtinās budžeta plānošanas procesu. Turklāt speciāla budžeta izveide nepalielinās ceļu lietotāju maksāto nodokļu un nodevu apmēru, bet nodrošinās esošo valsts budžeta ieņēmumu pārdali. Attiecīgi tas nerisina nozares izvirzīto pamata problēmu par finansējuma nepietiekamību autoceļu sakārtošanai. Tā vietā varētu attīstīt ideju par algoritma izstrādi, kā to jau paredz valdības rīcības plāns, kā finansējums autoceļu uzturēšanai sasniedz adekvātu apjomu, vienlaicīgi neradot nepieciešamību veikt izdevumu samazināšanu citās publisko pakalpojumu jomās.

*Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.