VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) 2014. gadā realizēja 137 iepirkumus, un 2015. gadā līdz oktobrim jau bija izsludināts tikpat liels apjoms. „Ja jāvērtē pārsūdzības, tad LVC nav mūsu lielākie klienti, kuru iepirkumi bieži tiek pārsūdzēti,” saka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

LVC nav pasūtītājs, kas šodien pērk pārtiku, rīt – formas tērpus, parīt − kancelejas preces, aizparīt vēl kaut ko. LVC darbojas vienā konkrētā nozarē, un konsekventi veic iepirkumus ceļu būvē – projektēšanā, būvniecībā, būvuzraudzībā. Šajā nozarē darbojas daudz uzņēmumu, kas tiešā veidā ir atkarīgi no publiskā finansējuma un modri uzmana katru valsts ceļu iepirkumu, jo tas ir viņu izdzīvošanas jautājums. Nevienam nav noslēpums, ka asas konkurences cīņas diemžēl dod arī savu signālu IUB pārsūdzību ainā.

LVC var uzteikt

Es teiktu, ka LVC situācija ir ļoti laba un, piemēram, 2015. gadā (ja neņem vērā tās sūdzības, kas ir atsauktas) ir deviņas sūdzības, no kurām viena vēl nav izskatīta, un tikai vienā gadījumā mēs esam aizlieguši slēgt līgumu.

Mēs no savas puses tiešām LVC varam uzteikt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja mēs ieejam LVC mājaslapā, tad atrast informāciju par iepirkumiem ir 20 sekunžu darbs. Turklāt šī informācija ir arī ļoti pilnīga. LVC strādā ar standarta nolikumiem, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem situācija ir prognozējama. Pretendenti saprot, kas ir sagaidāms – kāds būs būvdarbu nolikums, kāds projektēšanas autoruzraudzībai un kādi procesi mazajiem iepirkumiem. Turpat bez problēmām var atrast visus mazo iepirkumu līgumus. Kas ir vēl brīnišķīgāk – mēs varam redzēt arī visu gada plānu. Tas, ka šādā veidā pasūtītājs dod informāciju tirgum, ir ārkārtīgi pozitīvi un tiek novērtēts arī saistībā ar Eiropas fondiem. Protams, standarta nolikumiem ir arī risks – kāds tirgus dalībnieks izdomā, ka viņam kaut kas nolikumā nepatīk, un viņš ar vienu rāvienu var apturēt veselu kaudzi iepirkumu. Pagājušajā gadā vienam tirgus dalībniekiem kaut kas nepatika būvuzraudzības nolikumā, un sūdzības vienlaicīgi skāra deviņus konkursus. Protams, LVC darbu tas neatviegloja. Bet šajā gadījumā lēmums bija labvēlīgs − mēs piekritām, ka LVC var izvirzīt pietiekami stingrus noteikumus būvuzraugu nomaiņai.

Pārsūdzību izskatīšanā IUB nav nevienā ierakumu pusē, bet pa vidu. Mēs uzklausām puses un to, vai pusēm ir argumenti. Ja LVC iekļauj kādus kvalifikācijas nosacījumus, kas tirgū ir grūtāk izpildāmi, tad pats svarīgākais ir, vai ir argumentācija, ko no tā iegūs sabiedrība, ceļu kvalitāte un pats iepirkums (pēc sava kvalitatīvā rezultāta). Reizēm citi pasūtītāji saka, ka likums to neaizliedz. Bet šāda argumenta – likums neaizliedz − nav. Prasībām vienmēr ir jābūt pamatotām un samērīgām. Šajā ziņā par LVC nevaram sūdzēties − viņi zina, ko savos nolikumos ir prasījuši.

Par ko sūdzas

Ar gadiem izmaiņas iepirkumos un sūdzībās radikālu izmaiņu nav. Taču pamazām mēs ejam dziļākā un pamatīgākā pretendentu kvalifikācijas izvērtējumā.

Būvdarbu tehniskā specifikācija parasti ir projekts un darba apjomu saraksts. Tad nu pretendenti iedod pretī šiem darba apjomu sarakstiem savas cenas un materiālus. Šeit pretendentam nav lielu iespēju variēt. Bet pasūtītājam ir jāseko līdzi, vai tāmē ir visi materiāli un izmaksas. Protams, reizēm gadās strīdi arī par šādiem iepirkumiem, kad pretendents saka – ak, mūžs, nu es izlaidu kādu pozīciju, vai nu mani tāpēc ir jānoraida. Šeit gan LVC ir ļoti precīza pieeja – piedod, piedāvājums ir neatbilstošs. Šī nostāja tāda ir arī IUB iesniegumu izskatīšanā, balstoties cita starpā arī uz būvnormatīvu, ka izmaksām ir jābūt iekļautām un nekādu gaisā pakārušos izmaksu nevar būt. Ja nav, piedod, piedāvājums nav atbilstoši sagatavots.

Biežāk sūdzas par kvalifikāciju

Tomēr biežāk sūdzības ir par kvalifikāciju. Būvniecībā tā arī ir – ja tehniskais piedāvājums un projekts ir lieta, ar ko nepastrīdēsies, tad kvalifikācija pilnībā ir pasūtītāja lauciņš. Viņš nosaka, kādai ir jābūt pretendenta pieredzei, apgrozījumiem, un šie jautājumi arī tiek apstrīdēti. Pretendenti kvalifikācijas pierādīšanai veido visdažādākos modeļus. Ir ģenerāluzņēmējs, kuram nav pieredzes, bet viņš balstās uz apakšuzņēmēju, kuram šī pieredze ir. Tiek veidotas dažādas piegādātāju apvienības – rodas jautājums, vai kaut ko no viņu spējām summēt vai arī skatīt katru apvienības dalībnieku atsevišķi. Vēl reizēm nav īstas skaidrības, kā pretendents drīkst atsaukties uz savu pieredzi, ko viņš ir guvis, būdams kādas personālsabiedrības biedrs. Tad vēl ir ārvalstu speciālisti – viņu sertifikāti, savstarpējās atzīšanas jautājumi. Kvalifikācija ir bezgala sarežģīta.

Problēma ir tā, ka uz visiem šiem jautājumiem likumā nav atbildes. Tā ir pasūtītāja iepirkumu komisijas pieredze, izpratne un ļoti loģiski argumentēta izpratne par savas rīcības mērķi − ar kādu mērķi bija šī prasība, vai iegūšu pretendentu ar prasīto kvalifikāciju. Šie ir visbiežākie strīdi, kuros LVC iepirkumu cilvēki sniedz savu argumentāciju un loģiku. Tam blakus esam mēs ar savu judikatūru un iesniegumu izskatīšanas praksi.

Sūdzības kļūst sarežģītākas

Ar gadiem izskatāmie jautājumi kļūst arvien sarežģītāki. Kad mēs 2002. gadā sākām strādāt, sūdzības gatavoja paši pretendenti, un tie bija drīzāk dvēseles kliedzieni bez milzīgas juridiskās argumentācijas. Šobrīd tādu sūdzību praktiski nav. Sūdzības ir juridiski precīzi sagatavotas, kurās piesaukti Eiropas tiesas spriedumi, Augstākās tiesas judikatūra, mūsu iepriekšējie lēmumi. Arī Eiropā ir tik daudz spriedumu par publiskā iepirkuma jautājumiem. Iepirkumus nevar padarīt vienkāršākus, mums ir jānodrošina direktīvu ievērošana. Jau tas vien, ka ir tik daudz pārsūdzību Eiropas tiesā, liecina par to, ka iepirkumi nav vienkārši un nevar tādi būt.

Ja Eiropa atveras arvien vairāk – ir plašāk jāatver konkurence, jāļauj piedalīties filiālēm, piegādātāju apvienībām, jāvērtē balstīšanās – mīļie cilvēki, mēs ejam uz aizvien sarežģītākiem risinājumiem. Īpaši tas skar būvdarbus un pakalpojumus, un abas šīs jomas ir tās, kurās arī LVC darbojas.

Nolikumiem jābūt precīziem

Visvairāk šajā ziņā var sakārtot ar nolikumiem, un tas arī ir virziens, kurā, kā es saprotu, LVC iet. Ja šķiet – šajā iepirkumā kaut kas nav, nolikums tiek precizēts, papildināts. Ar katru nākamo pieredzi, ar katru nākamo sūdzību (pat uzvarētu) ir jādomā, kā nolikumu pārveidot. Likumā nebūs iespējams precīzāk atšifrēt pilnīgi visas kvalifikācijas prasības, un, patiesību sakot, likums vispār nedod formulējumu prasībām. Likums uzskaita pierādījumus, kurus pretendentam drīkst lūgt. Arī IUB dara tieši tāpat – caur sūdzībām, kur reizēm mums tiesa piekrīt vai nepiekrīt, izveidojas judikatūra, un mēs veidojam bāzi, uz kuras tālāk attīstāmies.

Likums mainās

Protams, pasūtītāju maz interesē, vai IUB attīsta pieredzi un veido juridisko bāzi, viņam ir svarīgs konkrētais līgums. Tieši tāpēc ir ļoti labi, ja pasūtītājs saprot, ka viņam ir jāstrādā ar savu dokumentāciju. Svarīgi, ka viņš izveido dokumentācijas paraugu, kas tirgus dalībniekiem ir prognozējams un sagaidāms. Bet ar šo dokumentāciju ir jāstrādā visu laiku. Nemaz nerunāsim par to, ka nemitīgi tiek grozīts Iepirkumu likums. Kad mēs paņemam pārbaudīt nolikumus, mums nereti pasūtītāja vietā ir jālabo pērnā un aizpērnā likuma redakcija, un tad reizēm ir dusmas. Es saprotu, ka iepirkumu veicēji ir ļoti aizņemti, bet ja tā ir attiecīgā darbinieka atbildība, tad vismaz elementāri – jāpaņem visi nolikumi un jānomaina atbilstoši pēdējai likuma redakcijai.

Pārbaužu prakse

IUB pārsvarā pieslēdzas iepirkumu procesam tad, kad ir tāda nepieciešamība. Pirmkārt, pasūtītājs var (un tas arī ir ticis darīts) konsultēties, it īpaši ja runa ir par standarta nolikumiem. Saskaņā ar IUB funkcijām, mēs esam iekļauti Eiropas fondu uzraudzībā. Tam mums ir speciāls kontroles departaments, kura funkcija ir pirmspārbaude. LVC ir pietiekami daudz Eiropas fondu finansētu projektu. Tad šiem projektiem mēs pieprasām nolikumus pārbaudei iepriekš, un dodam atzinumu. Ja atzinums ir pozitīvs, tad tālāk var turpināt nākamo posmu.

Attiecībā uz projektēšanu, uz būvuzraudzību, kā jau es teicu, ir ļoti sarežģīti izvērtēt, vai piedāvājums ir labāks vai sliktāks. Piedāvājuma – labāks vai sliktāks – izvērtēšana ir jautājums par piedāvātajiem izvēles kritērijiem, it īpaši būvniecībā. Par to ir ļoti daudz strīdu, un ļoti daudz būvniecības nozares uzņēmumi un arī asociācijas iestājas – nu, izņemiet vienreiz no Publisko iepirkumu likuma zemāko cenu būvniecībā. Mēs arī neuzstājam uz zemāko cenu, bet ko jūs tad darīsiet? Otra alternatīva zemākajai cenai ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kas izvēlēts, balstoties uz noteiktu kritēriju shēmu. Bet kā novērtēt kritēriju – „izpratne par projektu”. Cik objektīvs, pārbaudāms un novērtējams ir šis kritērijs? Tas, par ko es baidos – ka mēs no vilka bēgot, uz lāci varētu krist.

Pie labas tehniskās specifikācijas, precīza apjomu saraksta un stingras kontroles zemākās cenas kritērijs problēmas nesagādā. Jo spēlētāji skaidri zina, ka būs stingra kvalitātes kontrole. Piemēram, LVC ļoti pozitīvi ir tas, ka praktiski nav sarunu procedūru par papildus darbiem, kas citiem pasūtītājiem ir masveidā. Ir, protams, līgumā atrunātas pieļaujamās atkāpes, bet nekādas citas spēles LVC nepieļauj. Šis arī ir vienīgais ceļš, kā cīnīties ar nepamatotajām cenām. Pretendentam ir jāsaprot – viņš nevarēs neko fleitēt un dabūt papildus līdzekļus, un nevarēs arī uzmest uz kvalitāti, ja pasūtītājs visu laiku skatīsies uz pirkstiem. Ar to pietiek! Tikai tā ir iespējams novērst šīs nepamatoti zemās cenas.

Svarīgi būt principiāliem

Lai arī reizēm atkāpes no specifikācijām ir tik niecīgas, ka nekādas paliekošas sekas uz galarezultātu nevar atstāt, LVC tas ir principiāli. Ja ir robeža, tajā ir jāiekļaujas. Lai citos gadījumos būtu tāpat. Tieši tā tirgus dalībniekiem ir jāsaprot spēles noteikumi. Un tā ir tā lielākā problēma, ka mums ir ļoti maz pasūtītāju, kas spēj šo līniju stingri izturēt. Kāpēc jūs gribat, lai pretendents ievērotu līgumu, ja viņš saprot – viņš jums pafleitēs, un jūs piekāpsieties: nebūs nekādu sankciju, tiks pārcelts termiņš, atļausiet viņam mainīt materiālus. Kāpēc lai viņš ievērotu? Kāpēc lai viņš nedotu šo nepamatoti zemo cenu, ja viņš saprot, kā viņš pēc tam varēs spēlēties. Tikai ar stingru nostāju – šeit nebūs nekādi atkāpju – pasūtītājs var iegūt reālas cenas un tad zemākās cenas kritērijs problēmas nesagādās.

Varēs vērtēt arī personālu

Attiecībā uz pakalpojumiem, protams, pasūtītājs vēlas personāla vērtējumu, bet līdz šim tas mums bija liegts. Bet ko man vērtēt − aprakstu, ka pretendents labi sniegs pakalpojumu? Jaunās direktīvas šādu iespēju atrunā. Ja līguma izpildes kvalitāte ir nepastarpināti atkarīga no personāla kvalifikācijas, to var likt iekšā vērtējumā un tad iespējams arī LVC izvērtēs, vai ielikt to iekšā, piemēram, projektēšanā. Šī konkrētā projekta izstrādāšanā šis projektētājs, kuram ir atbilstošs portfolio, iepriekšējā pieredze, reputācija dod kaut kādu bonusu attiecībā pret citiem pretendentiem. Tieši tas pats būvuzraudzībā. Tas ir neslikts variants, un šim jaunajam likumam ir jābūt jau 2016. gada aprīlī.

Foto: LETA