VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izsludinājusi iepirkumu “Publiskās un Privātās partnerības līgums par E67 / A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 -25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”, par to šodien preses brīfingā informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Iepirkums noritēs trīs kārtās, un pirmā ir kvalifikācijas kārta – tajā pretendentiem līdz 2019. gada 16. janvārim ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina to vēlmi, spēju un kapacitāti piedalīties iepirkumā. Otrā būs sākotnējā piedāvājuma izstrādes kārta, pēc kuras tiks atlasīti trīs labākie piedāvājumi un veiktas sarunas par PPP līguma projekta atvērtajām sadaļām. Savukārt trešā ir gala un labākā piedāvājuma izstrādes kārta, pēc kuras tiek pieņemts lēmums par uzvarētāju.

“Ņemot vērā to, ka LVC valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana jau ilgus gadus ir jānodrošina nepietiekama finansējuma apstākļos, un ar valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nepietiek, lai uzturētu kārtībā ceļus un nodrošinātu infrastruktūras attīstību, mums ir būtiski domāt par iespēju piesaistīt finansējumu no citiem avotiem. Privātā un publiskā partnerība ir viena no šādām iespējām,” uzsvēra J.Lange. Viņš arī atgādināja, ka šonedēļ ir noslēgts līgums par pēdējo Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ceļiem šajā plānošanas periodā, un ir arī izsludināts iepirkums par būvdarbiem ar pēdējo ERAF līdzfinansējumu.

“Situācija uz Bauskas šosejas pie iebraukšanas Rīgā un visā posmā līdz Ķekavai ir kritiska, to labi zina ikviens, kas lieto šo autoceļu. Risinājums un finansējums jebkurā gadījumā būs jāatrod tuvāko pāris gadu laikā, jo nekas neliecina, ka satiksmes intensitāte šajā posmā varētu samazināties, gluži pretēji, norādīja M.Lazdovskis. Ietekmes uz vidi (IVN) procedūras gaitā ir notikušas vairākas tikšanās ar Ķekavas un citu iesaistīto pašvaldību iedzīvotājiem, un tās trases risinājumu prasības, kuras ir iekļautas tehniskajā uzdevumā ir optimālais kompromisa variants, atzīmēja Lazdovskis.

Publiskā un privātā partnerība ir valsts vai pašvaldības un privātā sektora sadarbības forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosacījumiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības pēc būvdarbiem vai pakalpojumiem. Ķekavas apvedceļa gadījumā atklāta starptautiska konkursa kārtībā izvēlētais privātais partneris projektēs, būvēs, finansēs un 20 gadu periodā uzturēs konkrēto ceļa posmu. Līgums paredz, ka privātais partneris Ķekavas apvedceļa posmam nodrošina ne tikai ikdienas uzturēšanu, bet arī seguma atjaunošanu, turklāt pēdējo reizi seguma atjaunošana notiek neilgi pirms posma nodošanas valsts pārvaldīšanā, kas nozīmē, ka LVC ceļu pārņems labā tehniskā stāvoklī.

Paredzams, ka Ķekavas apvedceļa būvniecībai un projektēšanai nepieciešamie kapitālieguldījumi būs no 80 līdz 100 miljoniem eiro (izmaksas rēķinātas 2017.gada cenās). Kopumā projekta izmaksās ietilps: kapitālieguldījumi, procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla izmantošanu, uzturēšanas izmaksas 20 gadu periodā un seguma atjaunošanas izmaksas 20 gadu periodā.   Pirms privātās un publiskās partnerības (PPP) līguma parakstīšanas gala lēmums būs jāpieņem MK. Pārāk augstas cenas gadījumā PPP līgums var arī netikt noslēgts.

Lai nepieļautu projekta sadārdzinājumu projekta realizācijas laikā, sākotnējā piedāvājumā piedāvātā PPP līguma cena (ieskaitot projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas kopējās izmaksas) tiek fiksēta, proti, tā vairs nedrīkst tikt paaugstināta. Sarunu procedūras laikā var tikt pieņemti tikai tādi lēmumi, kuri PPP līguma kopējās izmaksas nemaina vai samazina.

Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanas priekšdarbi tika uzsākti 2016. gada martā ar Ministru kabineta rīkojumu par PPP projekta Ķekavas apvedceļš iepirkuma procedūras uzsākšanu, savukārt šogad 29. novembrī Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) nosūtīts publicēšanai Paziņojums par līgumu un izsludināta kvalifikācijas kārta. Līdz šā gada novembrim jau ir veikta projekta īstenošanai nepieciešamo zemju atsavināšana 93% apmērā.

Bauskas šosejas (E67/A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī. Satiksmes intensitāte tur ir ap 17 000 transporta vienību diennaktī, turklāt šis ceļa posms šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Lielākā satiksmes intensitāte valstī ir ap Rīgu, tāpēc visi Rīgā ienākošie ceļi no Ventspils (A10), Daugavpils (A6), Tallinas (A1), Jelgavas (A8) ir ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Plānotais projekta īstenošanas laika grafiks:

kvalifikācijas kārtas izsludināšana – 29.11.2018.;

kvalifikācijas dokumentu iesniegšana – 16.01.2019.;

labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšana – 11.2019.;

uzvarētāja paziņošana – 12.2019.;

finanšu noslēgums un PPP līguma noslēgšana – 03.06.2020.;

projektēšana un būvniecība – 2020.-2023.