Kopš 2014. gada ceļu satiksmes drošības uzlabošanai valsts ceļu tīklā ir ieguldīti 7,6 milj. eiro. Šogad VAS “Latvijas Valsts ceļi” satiksmes drošības paaugstināšanas projektos ieguldīs vēl 3,94 milj. eiro.

Trīs gadu laikā izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi 10,3 km, gājēju barjeras 3,9 km, uzstādītas aizsargbarjeras 238,2 km, ierīkots apgaismojums 24,8 km, pārbūvēti vairāki krustojumi un likvidēti kreisie pagriezieni, kā arī izveidotas ribjoslas 23 km.

“Finansējums satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem kopš 2014. gada ir pieaudzis trīskārši. Ja 2014. gadā šim mērķim bija atvēlēti 1,4 miljoni eiro, tad šogad tie ir jau gandrīz četri miljoni eiro. Mēs ieviešam jaunus risinājumus, izmēģinām kolēģu pieredzi, pielietojot kaimiņvalstīs aprobēto tehniku. Ir gadījumi, kad satiksmes drošības paaugstināšanai veiktās izmaiņas izsauc arī neapmierinātību no autobraucēju puses, piemēram, kreiso pagriezienu likvidēšana, tomēr esam pārliecināti, ka pāris papildus nobrauktie kilometri nevar būs arguments pret drošību,” norāda VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

“Viennozīmīgi, veicot ceļu rekonstrukcijas un remonta darbus, satiksmes drošība tiek ievērojami paaugstināta, jo ceļš ar jaunu, gludu segumu bez bedrēm un risām automātiski kļūst drošāks nekā tāds, kas savu laiku jau ir nokalpojis. Līdz ar to ikviens eiro, kas tiek ieguldīts valsts ceļu tīklā, paaugstina satiksmes drošību,” piebilst Lange.

2014. gadā satiksmes drošības uzlabošanas projektos valsts ceļu tīklā tika ieguldīti 1,4 milj. eiro.
2015. gadā veiktie lielākie satiksmes drošības paaugstināšanas projekti

Uzstādītas drošības barjeras:

• uz Liepājas šosejas (A9) 0,6 km garumā posmā no 119,1 līdz km 122,2 km;
• uz Ventspils šosejas (A10) 0,8 km garumā posmā no 45,5 līdz 50,6 km;
• uz Bauskas šosejas (A7) vairākos posmos: 0,8 km garumā posmā no 0,73 līdz 0,78 km un 0,09 km garumā posmā no 19,5 līdz 19,7 km;
• uz šosejas Rēzekne–Daugavpils (A13) apdzīvotā vietā Vecstropi tika uzbūvētas ierobežojošās konsoles;
• uz Daugavpils šosejas (A6) Salaspilī tika ierīkoti jauni luksofori un apgaismojuma elementi.

2015. gadā satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem tika novirzīti 2,01 milj. eiro.
2016. gadā veiktie lielākie satiksmes drošības paaugstināšanas projekti

Gājēju un velosipēdistu ceļi:

• uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) no autobusu pieturas “Brasliņas” līdz Ulbrokas vidusskolai;
• uz valsts reģionālā autoceļa Jelgava–Dobele–Annenieki (P97) no Jelgavas robežas līdz Būriņu ceļa pieslēgumam.

Jaunas gājēju ietves un pārejas apdzīvotajās vietās:

• Maltā gar autoceļu Malta–Sloboda (P57);
• Brocēnos uz Liepājas šosejas (A9);
• Skrīveros uz Daugavpils šosejas(A6);
• Aconē uz ceļa Šķirotava–Saurieši(V35);
• pie Beberu ciemata uz ceļa Salaspils–Babīte(A5).
• Pie Baltezera kokaudzētavas pieslēguma gar Tallinas šoseju (A1), kas bija iezīmēts kā “melnais punkts”, ierīkots apgaismojums.

Uz valsts galvenajiem, reģionāliem un vietējas nozīmes ceļiem uzstādītas barjeras dažādos posmos kopumā 87 km garumā.

Satiksmes drošības projektu realizācijai 2016. gadā tika atvēlēti 4,26 milj. eiro

2016.gadā veiktie lielākie satiksmes drošības paaugstināšanas projekti

• Ulbrokā autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) un Ulbroka–Ogre (P5) krustojums pārbūvēts par rotācijas apli;
• uzsākti būvdarbi Ventspils šosejas (A10) un autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) krustojumā, kas tiks pārbūvēts par rotācijas apli. Šis krustojums bija viens no “melnajiem punktiem”;
• šosejas Tīnūži–Koknese (P80) posmos, kopumā 23 km garumā, uz ass līnijas ceļa segumā izveidotas ribjoslas, kuras rada brīdinošu vibrācijas un trokšņa efektu, šķērsojot ass līniju;
• Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai deviņos krustojumos uz marķētajām drošības saliņām uzstādīti signālstabiņi;
• izbūvēts gājēju tilts pār Jūrmalas šoseju pie Priežciema. Tas iekļausies nepārtrauktā gājēju – velosipēdistu maršrutā Rīga–Babīte–Priežciems–Beberi–Piņķi un nodrošinās Jūrmalas šosejas (A10) šķērsošanu 2 līmeņos;
• Ķekavā uz Bauskas šosejai paralēlās ielas uzstādīts ātrumvalnis, lai nepieļaut ātru satiksmes kustību, apbraucot luksofora sarkano signālu uz Bauskas šosejas;
• veikta barjeru nomaiņa uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem (13,2 km);
• uzsākta un daļēji arī pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļu ierīkošana 4340 m garumā Augšlīgatnē, Ieriķos, Kuivižos, kā arī pie Valmieras.

2017. gadā satiksmes drošības paaugstināšanas projektos plānots ieguldīt 3,94 milj. eiro.
2018. gadā plānotie lielākie satiksmes drošības paaugstināšanas projekti:

• krustojumu pārbūve (sašaurināšana) uz Ventspils šosejas (A10) un autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) un Līga–Zentene–Rideļi (P1435);
• Baldonē rekonstruēs autoceļu Mežvidi–Baldone (Rīgas iela) (P91) un Iecava–Baldone–Daugmale (Iecavas iela) (V9) un krustojumā satiksme tiks regulēta ar luksoforu;
• Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne un autoceļa Pievadceļš Muceniekiem (V31) krustojumā tiks ierīkots luksofors;
• Vidzemes šosejas un Zinātnes ielas Siguldā krustojuma pārbūve, uzstādot jaunus luksoforus esošo vietā;
• gājēju un velosipēdistu ceļu izbūve kopumā 3300 m garumā Aglonā, Siguldā un pie autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112).