Pagājušajā gadā valsts ceļu tīklā palielinājies labā stāvoklī esošo galveno autoceļu īpatsvars, samazinās kopējais valsts ceļu posmu garums, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Kopumā sakārtoti 1100 km valsts ceļu, stāsta VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

2017. gadā ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu, un ir konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57 % valsts galveno autoceļu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2012. gadā.

Kopumā visus valsts autoceļus (gan ar asfalta, gan grants segumu) LVC iedala trīs kategorijās – labā, ļoti labā – apmierinošā – sliktā, ļoti sliktā stāvoklī. Sliktā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars nedaudz samazinās. Ja pirms gada tie bija 43,2 %, tad patlaban ir 42,6%.

Pagājušajā gadā valsts ceļiem pieejamais finansējums bija 271 milj. eiro, no kuriem nepilni 111 milj. eiro bija Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, bet 160,5 milj. eiro – valsts budžeta finansējums, tajā skaitā 1,3 mij. eiro valsts kompensācija plūdu seku likvidēšanai.

J. Lange stāsta, ka par šiem līdzekļiem darbs norisinājās 153 objektos, kopumā – vairāk nekā 1100 km valsts ceļu. Sarežģīto laika apstākļu dēļ aptuveni 15 objektos patlaban ir tehnoloģiskais pārtraukums – darbi tiks pabeigti šogad.

Laika apstākļi pagājušajā gadā bija īpaši nepastāvīgi: ilgstošās lietavas, kas sākās augusta beigās, izraisīja plūdus un ceļu pārmitrināšanos, bet siltās un mitrās ziemas dēļ 2017. gada decembrī un šī gada sākumā atsevišķos grants ceļu posmos bija jānosaka pagaidu masu ierobežojumi, jo ceļi zaudēja nestspēju, norāda J. Lange.

Intensitāte uz valsts ceļiem 2017. gadā turpināja pieaugt, un vidējā diennakts satiksmes intensitāte, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaugusi par 3 %. Savukārt 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8 %, pirmo reizi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni. Līdz ar to patlaban ir sasniegta visu laiku augstākā satiksmes intensitāte uz valsts ceļiem.

Visaugstākā satiksmes intensitāte:

• Bauskas šoseja (A7) – 12 240 automašīnas diennaktī;
• Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte, A5) – 11 891 automašīnas diennaktī;
• Jelgavas šoseja (A8) – 11 585 automašīnas diennaktī.

Galveno autoceļu posmi ar visaugstāko satiksmes intensitāti:

• Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – 45 238 automašīnas diennaktī;
• Vidzemes šoseja (A2) POSMĀ NO Rīgas robežas līdz Tallinas šoseja9 (A1) – 40 128 automašīnas diennaktī;
• Jūrmalas šoseja (A10) posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai – 38 311 automašīnas diennaktī.

Viszemākā satiksmes intensitāte ir uz valsts vietējiem ceļiem.