Kvalitātes vadība – procesa uzraudzība no ieceres līdz gatavam ceļam vai tiltam
VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir ieviesusi un īsteno dzīvē kvalitātes vadības sistēmu – rūpīgi sekojot līdzi visam būvniecības procesam no projektēšanas līdz pat būvdarbu garantijas perioda beigām.
Projektēšana
Ceļš sākas ar projektu, tāpēc bez laba projekta nav laba ceļa. Būvprojekti tiek izstrādāti atbilstoši projektēšanas darba uzdevumam un saskaņā ar autoceļu specifikācijām. Būvprojekts vienkāršotiem darbiem, kur nav vajadzīgi specifiski inženiertehniskie risinājumi, var būt minimālā, vienkāršotā sastāvā. Katra projekta neatņemama sastāvdaļa ir darba daudzumu saraksts, kurā norādīti veicamie darbi un izmantojamie materiāli, to apjomi. Tad, kad ir izstrādāts ceļa posma, tilta pārbūves vai seguma atjaunošanas būvprojekts, konkursa kārtībā tiek izvēlēti sertificēti eksperti, kas veic šī būvprojekta ekspertīzi. LVC pieprasa veikt ekspertīzi autoceļu būvprojektam, kaut arī būvniecības regulējums nepieprasa veikt ekspertīzi 2.kategorijas būvēm, pie kurām pieskaitāmi arī autoceļi. Šajā ekspertīzē pārbauda, vai projektētāja piedāvātie risinājumi atbilst būvniecības regulējumam un projektēšanu regulējošajiem dokumentiem, standartiem un noteikumu prasībām.
LVC arī pieprasa autoruzraudzību – projekta autora klātbūtni būvdarbu laikā, lai pārliecinātos, ka projektētāja paredzētie risinājumi tiktu īstenoti atbilstoši izstrādātajam būvprojektam. Projektētājam arī noteikta civiltiesiskā apdrošināšana, jo viņš ir atbildīgs par iekļautajiem risinājumiem, riskiem, sedzot papildu izmaksas, ja būvniecības laikā viņa kļūdu dēļ tādas rodas.
LVC arī pieprasa autoruzraudzību – projekta autora klātbūtni būvdarbu laikā, lai pārliecinātos, ka projektētāja paredzētie risinājumi tiktu īstenoti atbilstoši izstrādātajam būvprojektam.
Projektēšanas riski
Ceļa kalpošana ir atkarīga gan no projekta risinājuma, gan no būvdarbu kvalitātes. Ja būvdarbu kvalitātes pārbaudes ir uzrādījušas neatbilstības, tad vaina var būt radusies nevis būvdarbu laikā, bet jau projektā. Tas, vai ceļa posms šādā gadījumā ir jāpārbūvē un par kādiem līdzekļiem, ir jālemj LVC, rūpīgi izvērtējot problēmas cēloņus un visu būvniecības dalībnieku atbildību. Tipiskākie šādi gadījumi ir tad, ja līdzekļu ekonomijas nolūkā tiek izvēlēti riskantāki projekta risinājumi, kuru pārbūves izmaksas, salīdzinot ar finansiālām iespējām un ceļu tīkla prioritātēm, ir pārāk lielas. Ja uz laba ceļa 30-50 metros rodas problēmas – plaisas vai iesēdumi -, tad periodiski tos saremontēt ir lētāk nekā droši un dārgi pārbūvēt. LVC vienmēr meklē līdzsvaru starp risku, ka var rasties atsevišķas lokālas plaisas, un drošu pārbūvi tur, kur esošās konstrukcijas, iespējams, vēl var kalpot nepārbūvētas. LVC pieredze liecina, ka izvēlētie projekta risinājumi lielākoties nodrošina paredzēto būves kalpošanu.
Vissarežģītākie mēdz būt seguma atjaunošanas projekti. Valsts ceļu segu konstrukcijas atsevišķās vietās var būt gan putekļainas, gan no iepriekšējiem laikiem palikušiem melnzemes ieslēgumiem, un, pateicoties iepriekšējo laiku būvniecības tradīcijām, ceļa konstrukcijas ir ļoti neviendabīgas. LVC rīcībā patlaban vēl nav tādas tehnoloģijas, lai pilnīgi droši varētu zināt, kas katrā kvadrātmetrā atrodas, tāpēc esošās konstrukcijas stāvoklis un nestspēja tiek vērtēts pēc vidējiem mērījumiem un uzturēšanas novērojumiem. Valsts ceļu apsaimniekotājs labi apzinās vājākās vietas, piemēram, ekspluatācijas rezultātā ceļa segumā radušās plaisas, un izvēlas piemērotu atjaunošanas metodi. Tomēr risks ka kāda vājāka vieta var palikt nepamanīta, saglabājas. Kaut arī izvēlētā metode, salīdzinot ar dārgāku risinājumu, ir ekonomiski pamatota, arī dažas lokālas plaisas ceļu lietotājiem rada iespaidu, ka tas ir brāķis. Cits variants būtu izvēlēties pamatīgāku intervenci, pārbūvējot ceļa segu pamatīgāk, bet tas maksā daudz vairāk. Lai iegūtu pilnīgāku informāciju par esošo ceļa konstrukciju īpašībām, tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, tādas kā penetrācijas radari, dažāda dziļuma urbumi, lāzeri un citi rīki, kas ļauj iegūt noderīgu informāciju par ceļa parametriem, lai izvēlētos piemērotāku atjaunošanas metodi.
Penetrācijas radari, dažāda dziļuma urbumi, lāzeri un citi rīki ļauj iegūt noderīgu informāciju par ceļa parametriem, lai izvēlētos piemērotāku atjaunošanas metodi.
Specifikācijas
Ceļu specifikāciju sagatavošanā bez LVC pārstāvjiem piedalās arī nozares pārstāvji – projektētāji, būvnieki, būvuzraugi, un šī dokumenta pamata uzdevums ir definēt prasības visiem ceļu būvdarbos iesaistītajiem būvniecības darbu izpildei, kā arī iegūstamajai kvalitātei, tādā veidā garantējot iesaistīto pušu vienotu izpratni par veicamajiem darbiem. Specifikācijās nosauktas materiālu pieļaujamās robežas, darbu veidu apraksti, izmantojamā tehnika, tehnoloģijas.
Ceļu specifikācijas nav obligāts, bet rekomendējošs dokuments, pēc kura vadās visas nozarē iesaistītās puses.
Būvuzraudzība
Tad, kad būvprojekts ir gatavs un būvekspertīze ir sniegusi savu atzinumu, pirms būvdarbu sākšanas konkursa kārtībā tiek piesaistīta būvuzraudzība. Tas ir pasūtītāja pārstāvis objektā – speciālists ar palīgiem, kas atrodas klāt vienmēr, kad norisinās būvdarbi. No šī gada ir ieviesta būvuzraugu elektroniskā reģistrēšanās sistēma, kas fiksē atrašanos būvobjektā.
Būvuzraugs apstiprina būvnieka izvēlētos materiālus, izvērtē darbu veikšanas secību, kā arī pārrunā dažādus neskaidros jautājumus, ja pirms darbu uzsākšanas tādi ir radušies. Veicot konkrētos darbus, būvuzraugs seko līdzi, vai tiek ievērota saskaņotā tehnoloģija un projekta prasības.
Pasūtītāja pārstāvis objektā atrodas vienmēr, kad norisinās būvdarbi.
Paveiktā darba kvalitātes apliecināšanai dažādās būvniecības stadijās tiek ņemti būvmateriālu paraugi. Paraugu ņemšanā piedalās būvuzraudzības pārstāvis. Paraugu pēc īpašas metodes sadala līdzvērtīgās daļās, no kurām darbu izpildītājs jeb būvnieks testē savu parauga daļu, bet parauga pasūtītāja (LVC) daļu nodod būvuzraudzībai. Būvuzraudzības līgumā ir noteikts cik daudz un kādus paraugus obligāti jāpārbauda uzraudzībai neatkarīgā laboratorijā, pārējos izlases veidā pārbauda LVC Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorijā.
Bez tam LVC Autoceļu kompetences centrs arī pats neplānotās, pēkšņās pārbaudēs ierodas rūpnīcā, šķembu ieguves karjeros un būvobjektā, kur izlases veidā paņem paraugus testēšanai.
Līgumsodi par pārkāpumiem
Naudas sodus būvniekam piemēro par tādu līgumā noteiktu pienākumu nepildīšanu, kurus nevar vērst par labu: būvdarbu termiņu neievērošanu, pieļautām nepilnībām satiksmes organizācijā. Lēmumu par soda piemērošanu LVC pieņem, balstoties uz līgumu un izvērtējot pārkāpuma apmēru. Lai sods būtu vienlīdzīgs visiem tirgus dalībniekiem, LVC ir izveidota soda piemērošanas komisija, kura izskata katru gadījumu atsevišķi, lai līdzīgās situācijās tiktu piemērotas līdzīgas sankcijas. Šis līgumsods nenonāk vis LVC kontā, bet valsts budžetā.
Naudas sodus būvniekam piemēro par tādu līgumā noteiktu pienākumu nepildīšanu, kurus nevar vērst par labu: būvdarbu termiņu neievērošanu, pieļautām nepilnībām satiksmes organizācijā.
Kvalitātes kontrole būvobjektā
Būvdarbu kvalitātei seko līdzi:
• būvmateriālu ražotājs (ar savām sistēmām, kas noteiktas standartos un normatīvajos aktos);
• būvdarbu veicējs (ar savām kvalitātes sistēmām);
• būvuzraudzība, kas pārstāv pasūtītāju;
• projekta autoruzraudzība.
Ja būvuzraudzība konstatē atkāpes vai pārkāpumus, tad norāda, kuri posmi vai konkrētas vietas būtu pārbaudāmas papildus – kur jāņem paraugi vai jāveic kādas citas darbības. Būvuzraudzība arī seko līdzi dažādiem specifiskiem apstākļiem, piemēram, nokrišņiem, tehniskām ķibelēm, ja salūzt kāda tehnika – tā rezultātā rodas kvalitātes riski, kuriem jāpievērš papildu uzmanība. Būvuzraudzības līgumos noteiktas operatīvās kontroles mērierīces (dažas no tām ir obligātas, dažas – izvēles), kas palīdz operatīvi sekot līdzi procesiem būvobjektā.
Ja kāda kārta izbūvēta no neatbilstoša materiāla vai kāds darbs veikts neatbilstošos apstākļos, tad radušos projekta realizācijas nepilnību var novērst, veicot darbus atkārtoti.
Kļūmes būvdarbu laikā
Ja būvdarbu laikā notiek atkāpes no būvprojekta – kāda kārta izbūvēta no neatbilstoša materiāla vai kāds darbs veikts neatbilstošos apstākļos –, tad radušos projekta realizācijas nepilnību var novērst, veicot darbus atkārtoti. Tomēr gadās, ka materiālu testēšana prasa ilgāku laiku un atkāpes nav konstatētas savlaicīgi, un kāds darbs ir jau paveikts un nosegts ar nākamo kārtu. Tad jāvērtē pārbūves lietderība. Būvuzraudzība šādos gadījumos izvērtē, kā konkrētā neatbilstība var ietekmēt ceļa kalpošanu. Ja ietekme ir nozīmīga, tad attiecīgais posms ir jāpārbūvē, bet ja izpildītājs argumentēti ar mērījumiem pārliecina, ka ietekme ir nenozīmīga vai, iespējams, vispār nekāda, tad pasūtītājs (LVC) var izlemt, ka labošana nav lietderīga. Piemēram, ja testa rezultāts rāda palielinātu poru saturu (neatbilstošu asfaltbetona sablīvējumu), tad ir risks, ka šajā vietā var veidoties kāda problēma. Tomēr pārbūve var atstāt negatīvas sekas – liekas darba šuves asfalta segumā. Līdz ar to šādā gadījumā pasūtītājs var pieņemt darbu ar atkāpēm no specifikāciju prasībām, taču tad tam nosaka samazinātu cenu vai papildu garantijas noteikumus, nosakot garāku defektu konstatēšanas periodu un, vadoties no atkāpes rakstura, precīzi nodefinējot, pie kādām pazīmēm kāds remonts vai pārbūve jāveic.
Pasūtītājs var pieņemt darbu ar atkāpēm no specifikāciju prasībām, taču tad tam nosaka samazinātu cenu vai papildu garantijas noteikumus.
Visbiežāk tiek konstatētas akmens materiāla (šķembu) neatbilstības. Pēdējos gados situācija ir strauji uzlabojusies. To veicinājušas uzlabotās karjeru tehnoloģijas, Eiropas regulas prasības attiecībā uz būvizstrādājumiem, kā arī LVC prasības. Šķembu neatbilstība nav atkarīga tikai no karjera, bet arī no būvnieka – arī labu materiālu karjerā saņemot, pa ceļam to var sakratīt, pārkraujot bezrūpīgi sabērt. Minerālmateriālam ir tāda īpatnība, ka pārkraujot un berot rupjā frakcija nobirst pa malām un kaudzes augšpusē paliek smalkā. Ja šķembas transportē, krauj un iestrādā nepietiekami rūpīgi, tad arī labu materiālu var sabojāt un uz ceļa tas nebūs derīgs. Būvniekam ir rūpīgi jāseko tam līdzi, būvuzraugam tas ir jāpamana un šaubu gadījumā jāņem paraugi. Šķembu materiāla atbilstības amplitūda ir noteiktās robežās – materiāls var atšķirties no teorētiski prasītā, taču tam šajās robežās ir jāiekļaujas. Ja tas ir tuvu kādai robežai, materiālu var atstāt, taču par to netiek maksāta cena, kuru maksā par labākas kvalitātes materiālu. Ja pārbaužu rādītāji neiekļaujas maksimāli pieļaujamajās robežās, tad gan attiecīgais posms ir jāpārbūvē.
Asfaltbetona neatbilstības
Vēsturiski bijušas problēmas ar asfalta kārtu biezumiem, tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Neatbilstības ir redzamas un ļoti viegli atklājamas, jo ir precīzi zināms un viegli kontrolējams ieklātais materiāla apjoms, lai biezums būtu atbilstošs. Arī būvdarbu līgumi nekādas atkāpes no prasītā nepieļauj.
Tomēr pēc vienas lokālas asfaltbetona kārtas atbilstības pārbaudes biezuma atbilstību nevar vērtēt. Asfaltu liek uz šķembām, bet šķembas nebūvē ar tādu precizitāti kā asfaltu, tāpēc posmā var būt nosacīti augstākas un zemākas vietas. Prasības šķembu kārtai, uz kuras liek asfaltu, ir daudz zemākas, nekā asfalta kārtām. Stingrākas prasības ir asfalta kārtu biezumam. LVC kārtība ir tāda – ja tomēr tiek konstatēts nepietiekams biezums, tad samaksa tiek atrēķināta ne tikai par materiālu, bet arī par tā iestrādi. Pašlaik ir pāris gadījumi sezonā, kad atkāpes tiek konstatētas, taču tās ir ļoti nenozīmīgas un, iespējams, izskaidrojamas. Lai nodrošinātu attiecīgo biezumu, asfalts jāliek ar rezervi, un rezerve pielaižu robežās ir visos projektos. Ļoti reti ir gadījumi, kad asfaltu kārta ir bez rezerves.
Gala pārbaudes
Pirms objekta pieņemšanas ekspluatācijā tiek veiktas kompleksās kvalitātes pārbaudes. Izlases veidā asfaltbetonā tiek veikti urbumi, kuriem pārbauda kārtu biezumu, porainību (sablīvējumu), salipšanu starp asfaltbetona kārtām, kā arī veic risu testu. Tāpat pārbauda urbumā esošā bitumena kvalitāti. Balstoties uz šīm gala pārbaudēm, kā arī slēgto darbu aktiem (tiklīdz kāds darbs objektā tiek nosegts ar citu darbu, jāsagatavo nodošanas akts) būvinženieris gatavo objekta gala novērtējumu – atskaiti pasūtītājam.
Pirms objekta pieņemšanas ekspluatācijā tiek veiktas kompleksās kvalitātes pārbaudes.
Sankcijas
Neatbilstību gadījumā LVC piemēro konkrētas sankcijas:
• cenas samazinājums, kad par konkrēto posmu vai darba apjomu nemaksā pilnu cenu;
• papildu garantija, kad klāt standarta 5 gadu garantijai tiek pievienots laika periods (parasti divi gadi), kuru laikā radušās problēmas attiecīgajā posmā būvniekam ir jālabo par saviem līdzekļiem.
Visos gadījumos, kad LVC prasa būvniekam garantijas laikā labot kādu posmu, tā pamatā ir konstatētie seguma bojājumi (bedres, plaisas, iesēdumi). Ja būvdarbu gala novērtējumā ir konstatētas kādas neatbilstības, tad visi iesaistītie (LVC kā pasūtītājs, būvnieks, būvuzraugs) sanāk kopā, lai ne vien izrunātu to, vai neatbilstības ir lietderīgi labot, bet arī iemeslus, kāpēc tās radušās. Tas palīdz būvniekam saprast, kas ir jāuzlabo, bet LVC – kas jāņem vērā un jāiekļauj turpmākajās prasībās. LVC izvērtē katru gadījumu atsevišķi.
Urbumi tiek veikti vidēji katrā kilometrā un raksturo vienu vietu, taču neatbilstību gadījumā cena tiek samazināta vai garantijas laiks paildzināts visam posmam – puse posma līdz nākamajam urbumam uz abām pusēm. Tas nenozīmē, ka slikts ir viss posms ‒ šī ir nevis tehniska, bet administratīva metode, kā aprēķināt darba apjomu, kam piemērojami atšķirīgi noteikumi. Posma garums veidojas atkarībā no tā, cik tālu ir nākamais urbums. Asfalta kārtu neatbilstības gadījumā tiek aprēķināti kvadrātmetri.