Piecos gados valsts vietējo autoceļu ikdienas uzturēšanai izlietots 141 miljons eiro. Nepieciešamo ikgadējo 138 miljonu vietā saņemot 24 līdz 34 miljonus eiro, izveidojies deficīts — 690 miljoni eiro. Kāda, nemitīgi knapinoties ar naudu ceļu uzturēšanas darbiem, ir situācija Aizkraukles puses novados, stāsta novadu pašvaldību pārstāvji.

Naudas pietiks divdesmit kilometriem

Vecumnieku novada domes izpilddirektors Guntis Kalniņš par novada ceļiem teic, ka šobrīd tie ir apmierinoši. Līdzīgi kā citviet, traģiskākais laiks ir pavasaris un rudens, kad vairāki posmi, tajā skaitā valsts ceļi, ir neizbraucami un jāslēdz. Viens no tiem virzienā uz Ogri. Transporta kustība tad jānovirza pa pašvaldības aprūpētajiem ceļiem.
Saistībā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) piedāvāto finansējumu lauku ceļu sakārtošanai pašlaik novada speciālisti kopā ar uzņēmējiem apzina kritiskākos ceļu posmus, lai iesniegtu pieteikumu izskatīšanai LAD. Katram novadam piešķirta atšķirīga finansējuma summa: Vecumniekiem — aptuveni viens miljons simts tūkstošu laika periodam līdz 2020. gadam. Provizoriskie aprēķini liecina, ka ar šo naudu pietiktu, lai sakārtotu aptuveni 15 — 20 kilometrus ceļa — atjaunotu ceļa virsējo kārtu, izveidotu vai salabotu caurtekas, veiktu tiltu remontu un citus darbus. Vieni no pavasarī un rudens lietavās visvairāk bojātajiem novada autoceļiem ir arī Bārbeles—Valles virzienā un vairāki posmi Kurmenes pagastā. Ilgstoša lietus laikā vairākās vietās tas kļūst neizbraucams.
Intensīvi novada ceļu izmanto gan uzņēmēji, gan zemnieki, gan arī skolēni. Viņiem transports kursē tieši braukšanai nelabvēlīgākajos gada mēnešos.

Par „jostu” laikam jāaizmirst

Ar ikgadējo valsts dotāciju autoceļu uzturēšanai pašvaldībai pietiekot vien ziemā notīrīt sniegu, un, ja nokrišņu mazāk — atliek pāris reižu ceļu greiderēšanai vasarā.

Pašlaik, kamēr rekonstruē ceļa P 73 posmu, novada dome saņemot sūdzības par pārāk lielu putekļu daudzumu, kas rodas, pievedot granti no Jaunjelgavas puses karjeriem. Risinājums būtu ceļa apstrāde ar pret-putes līdzekļiem. Šim ceļa posmam remonts bija ļoti nepieciešams, jo vietām izveidojušos bedru dēļ pat apgāzušās smagās automašīnas, kas dodas no Vallē izvietotā kūdras uzņēmuma „Florabalt” vai uz to.
Vai var apgalvot, ka labāki ceļi sekmētu novada izaugsmi un iedzīvotāju pieplūdumu? Izpilddirektors teic, ka tieši proporcionāla ieguvuma ieguldītajai naudai satiksmes infrastruktūrā noteikti nebūtu. Uzlabojot grants ceļu segumu, palielinās transporta plūsmas ātrums, attiecīgi veidojas vairāk putekļu, kas ir nelabvēlīgs faktors tūrisma attīstībai. Nomainot grants segumu ar asfalta, ieguvums gan būtu. Tomēr šis jautājums vairs netiekot skatīts. Bez rezultāta palikusi pašvaldības sarakste ar atbildīgajām iestādēm par vairāku pagastu centra galvenās ielas asfaltēšanu. Ārpus dienaskārtības arī jautājums, kurš aktuāls bija aptuveni pirms 15 gadiem — par tā sauktās „Zemgales jostas” izbūvi jeb asfaltētu ceļu tīklu, kas savienotu Anneniekus, Bausku un Jaunjelgavu, vītos cauri vairākiem novadiem, tajā skaitā iekļaujot Ozolaines—Jaunjelgavas posmu. Tikpat bezcerīgi sagaidīt asfalta segumu posmā Vecumnieki—Bauska. Kopš novadu reformas aktuālāks par ceļu uz Bausku tagad ir Jelgavas virziens, kurā ir Zemgales plānošanas reģiona pārvalde. Nokļūšanai Jelgavā Vecumnieku iedzīvotāji izmanto ceļu Iecavas virzienā. Diemžēl nav zināms, kad to paredzēts asfaltēt.

Klases kā akmenī iekaltas

Pļaviņu novada domes izpilddirektora vietnieks Raimonds Spēks par autoceļu jautājumu ir lakonisks un skarbs — kamēr konkrētas summas ceļu remontiem nebūs nosauktas, nav ko lieki tracināt cilvēkus! Katram uzņēmējam viņa ceļa posms ir vissvarīgākais. Piensaimnieki nereti saskaras ar piena savācēju atteikumu savākt saražoto, jo ceļš līdz saimniecībai ir neizbraucams. Ceļš no Odzienas līdz Vietalvai ir novada sāpe daudzu gadu garumā. Par nepieciešamību to asfaltēt diskutēts, prasīts, bet, līdzīgi kā citviet, viss velti. Šis ceļš ir VAS „Latvijas Valsts ceļi” pārvaldībā. Novada pašvaldība par saviem līdzekļiem šogad remontējusi vairākus ceļu posmus, galvenokārt uzlabojot lietusūdeņu novadīšanu grāvjos, kā arī noņemot laika gaitā izveidojušās augstās ceļa apmales. Valsts autoceļi tiek uzturēti, stingri ievērojot noteiktās ceļu klases, bieži vien neņemot vērā reālo situāciju. Turpretī pašvaldība cenšas ieklausīties iedzīvotāju teiktajā un, cik iespējams, uzlabot braucamo daļu tur, kur tas tiešām nepieciešams.

Plāno remontus

Skrīveru novada izpilddirektors Ansis Martinsons arī atsaucas uz ES un Zemkopības ministrijas paredzētajiem līdzekļiem autoceļu remontiem uzņēmējdarbības attīstībai novados. Zināms, ka pašlaik novadam atvēlētā summa būtu 200 tūkstošu eiro. Līdz konkrētām summām un piešķiršanas noteikumiem gan jāgaida Ministru kabineta noteikumi.

Līdz šim skrīverieši veidojuši plānu tiem ceļu posmiem, kuros remonti nepieciešami, un, saskaņā ar plānoto piešķīra budžeta līdzekļus. Līdztekus plāno arī nākamā gada darbus. Varbūt tāpēc pašlaik valsts autoceļi ir sliktāki par pašvaldības. Pašlaik „Latvijas Valsts ceļi” remontē caurteku Skrīveru centrā, Purapuķes ielā, savukārt pašvaldība plāno grants segumu nomainīt ar asfaltu Dzelzceļnieku ielā.

Dubļi nošķir Sunāksti

Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš kā pirmo sāpju bērnu novadā nosauc valsts autoceļu V956  Daudzese − Sunākste. Satiksmes ministrijas plānos nav šī ceļa asfaltēšana, līdz ar to Sunākste no pārējā novada ir nošķirta, bieži ceļš līdz tai neizbraucams.

Ikgadējais valsts finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai pērn bijis nedaudz lielāks, bet ar to tik un tā nepietiek, lai remontētu ceļus. Naudas pietiek tikai uzturēšanas darbiem. Tāpēc ļoti gaidīts ir finansējums no Zemkopības ministrijas. Aprēķināts, ka katrā pagastā labojamais ceļu garums ir vidēji septiņi kilometri. Kopējais novadam provizoriski piešķirtais finansējums − 800 tūkstoši eiro. Lai naudu lietderīgi izmantotu, novadā aptaujās uzņēmējus. Daļu līdzekļu izmantotu Meža ielas Jaunjelgavā sakārtošanai − komunikāciju izveidei, trotuāru un apgaismojuma izbūvei. Savukārt novadā nepieciešami grants ceļu uzlabojumi − apmaļu noņemšana, pareiza ceļa profila izveidošana, kas ļautu ūdenim notecēt, grāvju tīrīšanai.
Seces pagastā lielākie darbi nepieciešami uz ceļa V949. To intensīvi izmanto gan lauksaimnieki, gan pārējie.

Asfalts ir svarīgs

Kokneses novadā, līdzīgi kā pretējā Daugavas krasta kaimiņiem Jaunjelgavas novadā, arī ir savs ceļš — Vecbebri—Irši, kura asfaltēšana gaidīta, bet gadu no gada atlikta. Novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs stāsta, ka sarunas ar Satiksmes ministriju nonāk pie ceļa kategorijas. To nav paredzēts mainīt, līdz ar to nokļūšana Iršos bieži ir un vēl kādu laiku būs apgrūtināta. Satiksmes plūsma ir nepietiekama, un nākotnē tā nepalielināsies, tāpēc nav iemesla pārskatīt arī ceļa kategoriju. Tajā pašā laikā pieredze liecina, ka tieši ceļa sakārtošana, kā, piemēram, Aizkraukles — Jēkabpils ceļš caur Seci, ienes dzīvību visos pagastos, kuru tas caurvij.

No grants ceļu uzlabošanai paredzētajiem līdzekļiem koknesieši cer saņemt ap 800 tūkstošiem eiro, un to izlietojums jau esot apzināts, novērtējot ceļus novadā. Te vērā ņemtas ne tikai uzņēmēju vēlmes, bet arī skolēnu autobusu maršruts.
Par pašvaldības līdzekļiem šogad veikta Daugavas ielas posma rekonstrukcija, un, ja nākamgad ienākumi budžetā nemazināsies, ielas remontu pabeigs pilnībā. Nākamā gada plānā „Latvijas Valsts ceļi” paredz remontēt šosejas A6 posmu starp Aizkraukli un Koknesi. Ja to remontēs līdzīgi kā posmu pie Skrīveriem un šobrīd arī Lielvārdes novadā, nofrēzēto vecā asfalta kārtu koknesieši vēlētos klāt grants ceļiem, tādējādi uzlabojot apstākļus arī šo ceļu tuvumā dzīvojošajiem, jo brauktuve neputētu.
Neretieši uzskaita remontējamo Neretas novada domes izpilddirektors Rolands Klibiķis stāsta, ka novadā izvērtēti visi grants cep. Tāpēc ar metra precizitāti iespējams pateikt, cik kilometru nepieciešams remontēt — 29 posmi, 31,29 kilometri, un to rekonstrukcijai nepieciešami 619 tūkstoši eiro. Tas nozīmētu, ka uzņēmumiem arī pavasarī un rudenī nebūtu ikgadējo problēmu.
Daļa posmu ir Mazzalves pagasta Krastos, Zalvē, bet lielākā koncentrācija ap Neretu.
Lielākās sūdzības saņemtas par valsts nozīmes ceļa Nereta—Gricgale—Lielmēmele (V 932) segumu, kurā posmi, piemēram, no Gricgales līdz Krustakrogam, ir ļoti zemu, veidojas ieplakas, kuras bieži applūst. No pašvaldībām paredzētajiem līdzekļiem daļu būtu iespējams novirzīt šīs vietas sakārtošanai, piemēram, uzberot augstāku ceļu virsmu.
Pagaidām valsts ikgadējā piešķirtā summa ceļu uzturēšanai nav samazinājusies. Par to brauktuves ne tikai tīra vai greiderē, bet iespējams uzbērt jaunu granti, novākt apaugumu. Pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, Neretas novadā cīnās ar smagās meža tehnikas nodarīto postu ceļu segumam un, cik iespējams, katru šādu gadījumu fiksē un soda.
Ielūkojies nākamā un aiznākamā gada ceļu rekonstrukcijas projektos, kurus novadā realizēs „Latvijas Valsts ceļi”, Rolands Klibiķis min posmu no Zalves pagrieziena līdz Neretai, kā arī vairākus kilometrus virzienā uz Mazzalvi.

Diskusijas nerodas

Aizkraukles pilsētas un novada autoceļi ir salīdzinoši labākā kārtībā, un Leons Līdums, novada domes vadītājs, pirmo nosauc valsts ceļu V 954, Samēnu ielu, tautā sauktu arī par kapu ceļu, jo tas ved līdz Aizkraukles jaunajiem un vecajiem kapiem. Ceļa garums ir aptuveni 5 kilometri, tā apkārtnē izvietotas gan zemnieku saimniecības, gan tūrisma objekti, ceļu bieži izmanto tuvinieku izvadīšanai un kapu apmeklējumiem. Tādēļ par šobrīd putekļainā ceļa asfaltēšanu diskusijas nerodas, nepieciešami vien līdzekļi.
Sadarbojoties ar kaimiņiem — Skrīveru un Kokneses novadu, izdodas uzturēt kārtībā arī pašvaldības ceļus, kas savieno novadus.
Ikgadējo finansējumu ceļu uzturēšanai, protams, pašvaldība vēlētos lielāku, jo šobrīd tas jātaupa, cenšoties „izstiept” iespējami ilgākam laikam. Tiekoties Zemgales plānošanas reģiona pārstāvju sanāksmē, novadu vadītāji bijuši vienisprātis par iepriekš rakstā pieminētās „Zemgales jostas” aktualizēšanu tuvākajā laikā, lai gan pašreizējos plānošanas reģiona nodomos nākamajos piecos gados tas neietilpst.

FAKTI

♦ Valsts vietējo ceļu kopgarums ir 13 000 kilometru, no tiem 10 000 km ar grants segumu.

♦ Veicinot lauku infrastruktūras attīstību, nākamajos gados lauku ceļu uzlabošanai un izbūvei, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību, plānots novirzīt kopumā 126,6 miljonus eiro. To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais projekts „Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā „Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos””. Finansējumam var pretendēt 110 novadu pašvaldības, savukārt pasākuma mērķgrupa ir šo pašvaldību iedzīvotāji un uzņēmēji.

♦ Analizējot autoceļus, 2011. gadā 39% ar grants segumu un vairāk kā 27% autoceļu ar melno segumu ir klasificējami kā sabrukuši.

Teksta autors: Imants Kaziļuns

Publicēts: 2015. gada 21. augustā laikrakstā „Staburags”