Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība šā gada aprīļa beigās lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu segumu sakārtošanai 71 objektā, kā arī realizējot vairākus satiksmes drošības projektus. Kopumā tiks sakārtoti 595 kilometri valsts autoceļu, kā arī astoņi tilti. Tā intervijā Autoceļu Avīzei skaidro VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ko piešķirtie 75 miljoni eiro nozīmē LVC, iedzīvotājiem, būvniekiem?

LVC tas nozīmē daudz vairāk darba. Tas ir negaidīts pozitīvs pagrieziens, lieli līdzekļi, kas mums ir piešķirti. Ja citas nozares Covid-19 ir ietekmējis sliktā nozīmē, tad ceļiem paradoksālā kārtā tas ir izrādījies izdevīgi. Šie papildu 75 miljoni eiro nozīmē aptuveni 600 kilometru sakārtotu valsts autoceļu, papildu darbi notiks uz astoņiem tiltiem, kā arī varēsim īstenot vairākus satiksmes drošības uzlabošanas projektus. Latvijas tautsaimniecībai tas nozīmē darbu gan būvniekiem, gan piegādātājiem, gan ražotājiem. Tās ir algas, ko saņems būvniecības nozarē strādājošie, viņu ģimenes, nodokļi, kas tiek samaksāti, nauda, kas tiek tērēta Latvijas veikalos. Tas viss tiešā veidā ietekmēs Latvijas ekonomiku, tāpēc es vērtēju ļoti pozitīvi, ka šādi līdzekļi ir piešķirti.

Vai tas nes līdzi arī kādus izaicinājums?

Protams, ka tas nes līdzi arī lielus izaicinājums LVC. Pirmkārt, mums ir jāiekļaujas termiņā līdz šā gada beigām, kad visiem projektiem, kas tiek realizēti par papildu piešķirto finansējumu, ir jābūt pabeigtiem. Tas ir tāpēc, ka 75 miljoni eiro nāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Otrkārt, tā kā šie darbi nebija iepriekš plānoti, mums ir nepieciešama lielāka kapacitāte no būvniekiem, no būvuzraugiem. Proti, visās jomās ir nepieciešami papildu resursi, lai īstenotu ieplānoto. Arī LVC administrācijai tas nozīmē papildu darbu – iepirkumi, projektu sagatavošana, programmu vadība, projektu vadība. Taču es nešaubos, ka LVC to spēs paveikt.

Vai ir pārliecība, ka būvniekiem pietiks resursu, lai projektus realizētu?

Mēs esam konsultējušies ar biedrību Latvijas Ceļu būvnieks (LCB), kurā galvenais jautājums bija par to, kāda ir būvnieku kapacitāte un iespējas. Viņi apliecināja, ka ir gatavi realizēt šos papildu objektus šajā gadā. Es ļoti ceru, ka visas ieceres tiešām īstenosies un iepirkumi noritēs bez pārsūdzībām, kā arī pietiks jaudas un laikapstākļi lutinās.

Ja tomēr projekta realizācija kādu iemeslu dēļ ievelkas un naudu nav iespējams apgūt līdz gada beigām, kas notiek šādā situācijā? Vai nauda tiek zaudēta?

Protams, ka mēs esam runājuši un apsprieduši arī šādu scenāriju. Ja iepirkums aizkavēsies, jo būs sūdzības, tad tie projekti, kur bija plānota virsmas apstrāde un asfaltbetona kārtas atjaunošana, noteikti netiks realizēti. Tas nozīmē, kas šos līdzekļus ieguldīsim grants ceļos, jo uz tiem darbus var veikt arī oktobrī vai pat novembrī. Bet cerēsim, ka nebūs jāķeras pie plāna “B”. Skaidrs ir tas, ka es uzstāšu, lai visi šie 75 miljoni eiro tiktu ieguldīti Latvijas valsts autoceļos un Latvijas tautsaimniecībā. Prioritāri mums ir valsts galvenie autoceļi un reģionālie autoceļi.

Kā vērtējat būvniecības sezonas sākumu uz valsts ceļiem?

Es teiktu, ka ļoti labi. Šobrīd vairāk nekā 50 dažādos objektos notiek būvdarbi. Kā katru gadu, gada pirmajā pusē mēs vairāk koncentrējamies uz asfalta seguma atjaunošanu un virsmas apstrādi, bet gada otrajā pusē uzmanība vairāk tiek pievērsta ceļiem ar grants segumu. Kopumā sezona ir iesākusies jaudīgi, laikapstākļi ir labi. Var redzēt, ka visi strādā ar atdevi, un tikai no mums visiem kopā ir atkarīgs tas, kā šī sezona beigsies. Es domāju, ka šis gads ceļu nozarei tomēr būs labs.

Kā ir ar cenu līmeni?

Mani priecē, ka cenas samazinās, un līdz ar to mēs spēsim tirgū laist vairāk objektu, nekā esam plānojuši sākotnējā finansējuma ietvaros, neskatoties pat uz vēl piešķirtajiem 75 miljoniem eiro. Esam ieekonomējuši jau esošajos iepirkumos, un uz tā rēķina varēsim izdarīt vairāk.