Ziemas uzturēšana Latvijā oficiāli sākusies jau pērn 1. novembrī, kad VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” ziemas dienesta dežuranti sāka strādāt diennakts režīmā. Šis periods ilgst līdz 31. martam, taču atkarībā no laika apstākļiem, var tikt pagarināts. VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs (attēlā) apstiprina – pirmā intensīvā snigšana apliecina, ka ziemas uzturēšanas darbiem esam gatavi.

Autoceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, ņemot vērā autoceļu        uzturēšanas klases. Latvijā ir piecas – A, A1, B, C un D. Tās ir atkarīgas no ceļu  klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un ceļa  sociālekonomiskās nozīmes.

Kopumā uz valsts autoceļiem ziemas uzturēšanas klases ir noteiktas 20 247 km  ceļu: A klases ceļu kopējais garums šajā sezonā ir 689 km, A1 klase – 2396, B, C  un D attiecīgi 2899, 12 449 un 1814 km autoceļu.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, 1430  km valsts autoceļu šoziem ir pazemināta uzturēšanas klase.

 Kas nosaka to, kā būtu jāuztur valsts ceļi ziemas sezonā?

Ziemas sezonas uzturēšanas darbi tiek veikti saskaņā ar Ministru kabineta  noteikumiem par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Tomēr, neskatoties uz MK noteikumos definētajām prasībām, sabiedrība no mums gaida vairāk. Lai arī noteikumi, piemēram, paredz, ka no pulksten 22 – 6 ir samazināta ceļu uzturēšanas klase, šoziem mēs esam strādājuši gan 3, gan 4 no rīta.

Sakiet, kas ir preventīvā kaisīšana un kādos gadījumos un kur to izmanto?

Preventīvo kaisīšanu ar sāli pielieto, lai uz brauktuves neveidotos apledojums – pēc būtības mēs apsteidzam apledojuma veidošanos. Tas nozīmē, ka sāls tiek kaisīta uz sausa, mitra vai slapja ceļu seguma, kurš vēl nav apledojis.

Tagad preventīvā kaisīšana pieminētajos MK noteikumos nav definēta. Šajā un iepriekšējā tā tika uzsākta pēc satiksmes ministra rīkojuma. Es uzskatu, ka preventīvā kaisīšana ir jāveic, bet tikai uz tiem ceļiem, kur tas ir pamatoti.

Pašlaik noteiktos laika apstākļos mēs preventīvi kaisām visus ceļus, kuriem ir nozīmētā attiecīgā klase – A un A1. Taču ideālā gadījumā būtu, ka meteoroloģiskais dienests ziņotu, ka noteiktā teritorijā ir liela iespējamība, ka ceļi apledos. Un mēs tos nokaisām. Šādu informāciju ir arī svarīgi saņemt kādas stundas iepriekš, lai mēs darbu varam paveikt vēl pirms iespējamā apledojuma. Melnais ledus rodas tad, kad zeme ir sasalusi, kad ir iespējama migla vai arī blakus ceļam atrodas ūdens tilpnes, jūra, upes.

Tomēr visiem ir jāapzinās – ceļu uzturētāji nevar novērst ziemu. Ar ziemas uzturēšanu var samazināt ziemas klimatisko apstākļu sekas uz brauktuves, uzlabojot braukšanas apstākļus un satiksmes drošību. Autovadītājiem arī pašiem ir jāvērtē laika apstākļi un situācija uz ceļa un jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums. Braukšanas apstākļi ziemā var mainīties ļoti strauji. Vienlaicīgi statistika rāda, ka vasarā ir daudz smagāki satiksmes negadījumi nekā ziemā. Tas nozīmē, ka ziemā mēs tomēr esam piesardzīgāki.

Kā jūs konstatējat aktuālos braukšanas apstākļus?

Ziemas sezonā mūsu darbība gan uzņēmuma iekšienē, gan no pasūtītāja puses ir ļoti stingri reglamentēta. Mums ir 4 reģionālie dežuranti, kuri visu diennakti pieņem zvanus un gatavo informāciju VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Satiksmes informācijas centram un sabiedrībai. Lēmumus par attiecīgo uzturēšanas darbu veikšanu pieņem 28 operatīvie dežuranti visā Latvijā. Viņi nesēž uz vietas, bet pārvietojas pa ceļiem. Ja gaisa temperatūra ir ap nulli, tad tieši viņi pieņem lēmumu arī par preventīvo kaisīšanu. Mūsu klimats, diennakts laiks, migla, gaisa un zemes temperatūra – dežuranti to visu saliek kopā un mēģina prognozēt iespējamo ietekmi uz brauktuvi, protams, izmantojot arī meteoroloģisko dienestu prognozes. Tāpat dežuranti seko līdzi informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz galvenajiem valsts autoceļiem.

Sabiedrībā nereti rodas jautājumi – kāpēc mēs kaisām sausu ceļu. Tāpēc, ka mēs prognozējam, ka ceļš apledos.

Savukārt jau konstatējot noteiktai uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus (sniegs, apledojums), nekavējoties seko rīcība to novēršanai.

Parasti ziema mēdz visus pārsteigt nesagatavotus, vismaz autovadītāji uz to vienmēr norāda. Vai ceļu uzturētāji ir gatavi ziemai?

Jā, esam gatavi! Mēs esam gatavi normālai, vidējai ziemai. Ja gadījumā būs ilgstošs ciklons un sniega vētras, tad tāpat kā citās valstīs bez armijas, lauksaimniekiem neiztikt, jāmobilizē visi iespējamie spēki.

Vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad snigšana ir tik stipra un ilgstoša, ka pat, iesaistot papildspēkus, mēs cīnāmies ar sniegu vairākas nedēļas. To prognozēt nav iespējams.

Mēs visi esam dzirdējuši, ka, piemēram, Dienvideiropas valstīs, kurās nav ziemas dienestu, sniega dēļ nereti tiek izziņots ārkārtas stāvoklis, tiek slēgtas skolas, visi gaida, kad sniegs nokusīs. Un tur tas ir normāli.

Mēs esam prasīga sabiedrība, kas nav slikti. Tomēr zināmos apstākļos ir jāizvērtē, vai mēs esam spējīgi šīs prasības īstenot un apmaksāt? Tām tomēr jābūt samērīgam mūsu iespējām un ceļu stāvoklim.

Cik jums ziemas uzturēšanā ir iesaistītas tehnikas vienības?

Vajadzības gadījumā mēs varam iesaistīt līdz 600 vienībām, no kurām aptuveni 200 ir automašīnas, kas kaisa sāli un tīra sniegu. Ja sniegs nav jātīra, tad greideri, lieljaudas traktori un buldozeri ir gatavības režīmā. Protams, ja snigs visā Latvijas teritorijā, tad ar to nepietiek un mēs meklējam papildspēkus.

Kādus un cik daudz pretslīdes materiālus jūs sezonā izlietojat?

Tas ir atkarīgs no brauktuves virsmas temperatūras un seguma. Ceļus mēs kaisām gan ar sausu, gan mitru sāli, gan arī sāls un smilts maisījumu. Grants ceļi tiek kaisīti ar smilti. Uz apledojušiem ceļiem noteiktos apstākļos tiek veikta rievošana.

Tikai sāli parasti izmanto, ja gaisa temperatūra ir līdz -10 grādiem. Ja temperatūras ir zemākas, pāriet uz sāls un smilts maisījumu. Mēs lietojam arī kalcija hlorīdu, kas ļauj strādāt līdz -20 grādiem. Taču kalcija hlorīds pie noteiktas temperatūras var pārvērsties par slidotavu, tāpēc tie ir ļoti precīzi un rūpīgi aprēķini – kuru materiālu kurā brīdī izmantot. Dežurantiem un arī šoferiem, izvēloties sāls daudzumu uz kvadrātmetru, ir jāseko līdzi meteoroloģiskajiem apstākļiem. Jāsaprot, cik ilgi attiecīgais maisījums darbosies, vai tuvākās diennakts laikā būs jāveic atkārtota darbība, vai ar esošo kaisāmā materiāla daudzumu un koncentrāciju pietiks, lai uzturētu ceļa mitrumu.

Vienā sezonā mēs izlietojam aptuveni 50 000 tonnas sāls. Tas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Preventīvā kaisīšana, protams, šo daudzumu palielina.

Katru gadu arī mēģinām būvēt kādu sāls noliktavu. Šogad tādu uzbūvējām Berģos.

Cik liels finansējums ir paredzēts ziemas uzturēšanai?

Finansējums ziemai atsevišķi netiek aprēķināts. Mēs plānojam finansējumu ziemas mēnešiem, bet ziemai kopumā tiks izlietots vai nu vairāk, vai mazāk. MK noteikumi nosaka, kā mēs ziemā uzturam ceļus. Taču mēs nevaram paredzēt, cik daudz un kas būs jādara. C uzturēšanas klases ceļš nekad netiks uzturēts pēc A parametriem. A ceļš prasa vairāk līdzekļu, kaisīšanas reižu nekā B ceļš. Asfaltētiem A un B ceļiem ir jānodrošina  apmierinoši braukšanas apstākļi, tikai A ceļiem jābūt visu laiku melniem, bet B ceļiem ir pieļaujams arī nebūt pilnīgi melniem. Lai iegūtu pilnīgi melnu ceļu, tas ir jākaisa nepārtraukti.

Interesanti ir pavērot, piemēram, somu pieredzi. Var redzēt, ka viņu ceļi ziemā ir ļoti dažādi, un melno ceļu tik daudz nemaz nav – pamatā ir balti ceļi ar melnām sliedēm.

Un tomēr, cik naudas tērēts iepriekšējās ziemās?

No 20 – 30 milj. eiro. 30 ir bijis lielākais.

Vai ziemas uzturēšanai aiziet puse no visa jūsu budžeta?

Nē, mazāk. Aptuveni viena trešdaļa. Lielākie tēriņi ziemā ir saistīti nevis ar kaisīšanu, bet sniega tīrīšanu. Sniega pieļaujamās normas uz brauktuves ir stingri noteiktas. Ar atkalu ir viegli cīnīties – nokaisa un viss. Ja sniegs snieg visu laiku, un pieļaujamais biezums uz A klases ceļiem ir 3 cm, tad nereti diennaktī ceļš ir jātīra vairākas reizes. Zemākas klases ceļi, uz kuriem var būt 10 centimetri sniega, jātīra 3 reizes retāk. Naudas izteiksmē atšķirība ir milzīga.

Saprotams, ka mazie vietējās nozīmes ceļi nav prioritāte, taču pa tiem nereti kursē skolēnu autobusi.

Šie ceļi laukos ir liela problēma. Es uzskatu, ka, plānojot sašaurināt skolu tīklu, būtu jāapzina ceļi, pa kuriem kursēs autobusi. Ideālā gadījumā šiem ceļiem būtu jābūt ar melnu segumu, lai nodrošinātu pienācīgu uzturēšanu. Ja līdz kādai skolai ir D uzturēšanas klases grants ceļš, tad līdz tai nebūs iespējams aizbraukt. Šāda ceļa uzturēšana nav normēta, kas nozīmē – sniegu tur tīra reizi ziemas sezonā. Tādēļ pirms reformas būtu jāsaved kārtībā ceļu infrastruktūra, lai ceļu lietotāji varētu bez lielām problēmām nokļūt uz tai svarīgiem galamērķiem – skolām un slimnīcām.

Kā jūs kopumā vērtējat ceļu uzturēšanas sistēmu Latvijā?

Es uzskatu, ka mēs ejam pareizā virzienā. Pēdējos divus gadus mums ir valsts deleģējums, kas paredz veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu – valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā valsts teritorijā. Padomju laikā ir bijis tā, ka valsts ceļi atradās uzturētāja bilancē, un, piemēram, Lietuvā arī šodien nekas nav mainījies.

Turpretī pie mums ir daudz iesaistīto pušu – ceļi pieder Satiksmes ministrijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” tos pārrauga, mēs rūpējamies par ceļu uzturēšanu, un būvnieki tos būvē.

Mums visiem savstarpēji ir jāsadarbojas un darbībām jābūt saskaņotām ceļu lietotāju interesēs, lai ceļu nozares attīstība notiktu pareizā virzienā.