Jaunais VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors vēlas izvērtēt uzņēmuma struktūru, darbību un strādāt pie uzņēmuma darbības efektivitātes celšanas – viņaprāt, LAU arī nākotnē jābūt labākajam partnerim valsts autoceļu uzturēšanā. Intervijā “Autoceļu Avīzei” Raitis Nešpors stāsta par savu līdzšinējo pieredzi un plānotajiem darbiem.

Jums ir diploms uzņēmējdarbības vadībā, esat bijis finanšu direktors, un jums nav pieredze ceļu nozarē. Kāpēc jūs izvēlējāties pretendēt uz diezgan specifiska valsts uzņēmuma vadītāja amatu?

Tā gluži nav, ka man nav pieredzes nozarē, un finanšu direktora pieredze ir tikai viena no manām profesionālajām pieredzēm. Mans amats uzņēmumā “Neste Latvija” bija finanšu direktors, taču vienlaicīgi biju arī uzņēmuma valdes loceklis. Manā pārziņā bija arī degvielas uzpildes staciju tīkla attīstīšana un paplašināšana, un tas ir tiešā veidā saistīts ar ceļu nozari ‒ meklējot jaunas vietas degvielas uzpildes stacijām, būtiska ir gan konkrētā ceļu infrastruktūra, gan intensitāte, gan piebraukšanas iespējas. Arī degvielas tirdzniecības nozare, kurā darbojas “Neste Latvija” un kas bija arī manas pēdējās darbavietas specifika, ir tiešā veidā saistīta ar ceļu lietotājiem – gan privātiem, gan komercklientiem, līdz ar to sadarbībā ar viņiem ir bieži nācies pārunāt jautājumus un problēmas, kas saistīti ar Latvijas ceļu infrastruktūru kopumā, t.sk. ceļu uzturēšanas jomu. Līdz ar to pastarpināti ar autoceļu jomu esmu bijis saistīts pēdējos 10 gadus. Un otra mana nozīmīga pieredze ir saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomu. Tas sevī iekļauj arī sadaļu, kas saistīta ar nekustamo īpašumu infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, kur arī ir būtiska uzturēšanas paklpojumu cena un kvalitāte, jo gan īpašuma lietotāji, gan tā īpašnieki, kuri par uzturēšanu maksā, sagaida kvalitāti, pēc iespējas zemāku cenu un operativitāti. Un man ir bijis jāmeklē risnājumus, kā nodrošināt šādus uzturēšanas pakalpojumus, kas maksimāli atbilst īpašumu lietotāju prasībām. Protams, ir virkne jaunu lietu, kas man LAU vēl jāapgūst, bet, ņemot vērā, ka viens no šī uzņēmuma plusiem ir pieredzējis un zinošs personāls, tad kompetences, kas ir saistītas ar ceļu uzturēšanas specifiku uzņēmumā, ir pietiekama, un tās trūkumu uzņēmums neizjūt. Es uzskatu, ka arī mana iepriekšējā pieredze un redzējums no cita skatu punkta būs  pienesums uzņēmumam.

Viens no maniem galvenajiem mērķiem šajā amatā, ar kuriem startēju arī konkursā, ir uzņēmuma darbības efektivitātes celšana

Kā jebkuram pieredzējušam vadītājam, man bija vēlēšanās iegūt jaunu pieredzi, jaunus izaicinājumus. LAU ir viens no vadošajiem uzņēmumiem ceļu nozarē, turklāt valsts kapitālsabiedrībās arī atalgojuma līmenis šobrīd tuvinās privātajam sektoram. Šie iemesli, mana līdzšinējā pieredze un vēlēšanās apgūt ko jaunu, vienlaicīgi dodot arī savu pienesumu, mani pamudināja un motivēja pieteikties.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis, apstiprinot jūs amatā, teica, ka ir izdevies piesaistīt jaunas nepieciešamās kompetences, lai uzņēmumā attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Kādi ir šie mērķi?

Viens no maniem galvenajiem mērķiem šajā amatā, ar kuriem startēju arī konkursā, ir uzņēmuma darbības efektivitātes celšana. LAU gadījumā ir skaidrs, ka tuvākajos gados ar būtisku finansējuma apjoma pieaugumu ceļu uzturēsanas jomai nevar rēķināties. Tāpēc virziens, kurā, manuprāt, uzņēmumam ir jāstrādā, ir darbības efektivitātes veicināšana – jāizvērtē uzņēmuma organizatoriskā struktūrā, biznesa procesi un materiāltehniskā bāze, sevišķi ņemot vērā to, ka uzņēmuma darbību būtiski ietekmē sezonalitātes faktors, līdz ar to ir svarīgi rast mehānismu ka mazināt sezonalitātes faktora ietekmi, nodrošinot sabalansētu uzņēmuma resursu izmantošanu. Gala mērķis ir ar pieejamo finansējumu izdarīt vairāk.

Mums kā uzņēmumam ir jābūt gatavam 2021. gadā kļūtu par stratēģisko pirmās izvēles partneri valsts autoceļu uzturēšanā

Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgums ar LAU ir spēkā līdz 2020. gadam, un šobrīd vēl nav skaidri zināms, kā autoceļu uzturēšana tiks organizēta pēc tam. Līdz ar to mums kā uzņēmumam ir jābūt gatavam 2021. gadā kļūtu par stratēģisko pirmās izvēles partneri valsts autoceļu uzturēšanā. Mums jābūt gataviem jebkādam scenārijam.

Kā jūs vērtējat līdzšinējo uzņēmuma darbību?

Sabiedrība sagaida, lai ceļi būtu uzturēti kvalitatīvāk, pēc iespējas mazākiem līdzekļiem. Šajā ziņā man nekādu pārsteigumu nav. Sabiedrības neapmierinātība ar ceļiem un ceļu infrastruktūru nav tikai Latvijas specifika. Šajā neilgajā periodā amatā jau esmu saņēmis lietotāju sūdzības, izteiktās vēlmes. Taču, runājot par uzņēmumu, LAU sevi pozicionē kā profesionāls, pieredzējis, ar atbilstošām modernajām tehnoloģijām un tehnisko kapacitāti, un uz to arī uzņēmums tiecas savā ikdienas darbā. Šajā īsajā periodā viennozīmīgi esmu guvis tam apliecinājumu. Kopumā viennozīmīgi – šeit ir profesionāla komanda, kas zina, ko dara. Un bieži vien uzturēšanas jautājumos, kas ir stingri regulēti (gan reaģēšanas ātrumi, gan kvalitātes uzraudzība), mēs darām pat vairāk, nekā tiek prasīts pēc noteikumiem. Tajā pašā laikā iezīmējas dažas lietas, kuras vajadzētu izvērtēt un saprast, kā darīt savādāk, labāk. Bet noteikti ir jomas, kur uzņēmumam ir iespējas uzlabot savu darbību, biznesa procesus un efektivitāti. Tam arī tuvākja laikā plānojam pievērsties.

Vai plānojat veikt LAU restrukturizāciju?

Kā jau iepriekš minēju, viens no galvenajiem jaunās valdes izvirzītajiem uzdevumiem ir uzņēmuma darbības efektivitates izvērtēsana, līdz ar to varētu sekot kādi lēmumi, ko varētu nosaukt par restrukturizāciju, bet šobrīd droši vien par konkrētiem plāniem ir pāragri runāt.

Kā plānojat apvienot šo amatu ar Starptautiskās lidostas Rīga padomes locekļa amatu? LAU darbs īpaši ziemā ir diezgan saspringts.

Es neredzu iespēju, ka šie amati būtu savienojami. Mana vienošanās paredz saglabāt padomes locekļa amatu lidostā līdz brīdim, kad tiek iecelts jaunais padomes loceklis.

Ziemā LAU darba netrūkst – no uzņēmuma lielā mērā ir atkarīga satiksmes drošība. Vai esat jau iepazinies ar ziemas dienesta darbu? Kādi secinājumi?

Jā, esmu iepazinies. Decembris gan ar sniegu nebija bagāts, taču, ņemot vērā mainīgos laika apstākļus, darba netrūkst – notiek preventīvais darbs apledojuma novēršanai, un mūsu autotransports jau 3-4 naktī ir uz ceļiem un strādā. Vēl pašlaik saskaramies ar ziemai neraksturīgāku problēmu – dažviet ir pārplūduši vietējās nozīmes ceļi, daudzviet tie ir pārmitrināti. Taču tehniskais nodrošinājums un pieredzējis personāls ļauj savlaicīgi veikt visus nepieciešamos pienākumus, lai uzņēmumā pārzinā esošie valsts autoceļi tiktu uzturēti atbilstoši noslēgtā Delēģēšanas līguma prasībām.

Autoceļu uzturēšana norisinās nepietiekama finansējuma apstākļos. Kādas būs jūsu prioritātes, nodrošinot valsts autoceļu uzturēšanu?

Mūsu uzņēmums īsti nevar atsaukties uz naudas trūkumu – mums uzticētais ir jāizdara ar pieejamajiem līdzekļiem. Autoceļu infrastruktūras lietotājiem neinteresē, kāpēc mēs kaut ko nevaram, viņi pieprasa, lai mūsu sniegtie autoceļu uzturēšanas pakalpojumi nodrošinātu viņiem ērtu, mobilu un drošu pārvietošanos. Bet lai meklētu iespējas, kā uzlabot uzturēšanas pakalpojumu kvalitāti pieejamā finansējuma ietvaros jau tuvākajā laikā, domāju, ka bez LAU darba efektivitātes uzlabošanas būtu arī nepieciešama aktīvāka sadarbība starp visām par valsts autoceļu uzturēšanas procesu atbildīgijām pusēm, t.i. Satiksmes ministrijas atbildīgo departamentu, LVC un LAU, lai kopīgi pārskatītu esošos procesus un procedūras saistība ar ikdienas autoceļus uzturēšanas darbu plānošanu un organizēšanu un kopīgi meklētu veidus, kā esošā Deleģēšanas līguma ievaros uzlabot šos procesus, tādējādi nodrošinot valsts autoceļu uzturēšanas kvalitātes celšanos. Tāpēc jaunā valde ir apņēmusies uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu šo sadarbību.

10

LAU deleģēšanas līgums ar Satiksmes ministriju ir līdz 2020. gada beigām. Vai ir zināms, kas notiks pēc tam? Vai, jūsuprāt, LAU būtu jāprivatizē?

Protams, valsts autoceļi ir stratēģisks objekts, un šī funkcija – mobilitāte un satiksmes drošība – valstij ir jānodrošina. Tas ir arī izaicinājums mums pašiem. Ņemot vērā, ka deleģēšanas līgums ir terminēts, mums pēc 2020. gada ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. LAU problēma ir tā, ka, strādājot bezkonkurences apstākļos, mums nav tā ārējā dzinuļa, kas darbojas konkurences apstākļos privātajā sektorā un liek uzņēmuma strādāt labāk, efektīvāk un saimnieciski izdevīgāk. Līdz ar to viens no maniem mērķiem, ko es gribētu uzņēmumā ieviest, radīt procesu, kad katra no darbībām, piemēram, izmaksas uz kilometru, reaģēšanas ātrums, kvalitātes standarts, tiek mērīta, izvērtēta. Mēs paši sev nodefinējam to latiņu, un uzturam to. Arī patlaban, protams, mēs tiekam kontrolēti un vērtēti, gan ikmēneša mūsu darba izvērtējums, ko sniedz Satiksmes ministrijas atbildīgais departaments, izskatot mūsu sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti, gan LVC ikgadējie mūsu darba novērtējumi. Taču mēs arī ikdienā gribam uzlabot sniegtos pakalpojumus, būt gatavākiem izmaiņām pēc 2020. gada.

Nepieciešama aktīvāka sadarbība starp visām par valsts autoceļu uzturēšanas procesu atbildīgijām pusēm

Tajā pašā laikā šis statuss sarežģī uzņēmuma iespēju sniegt pakalpojumus ārpus Delēģešānās līguma trešajām pusēm (esošā deleģēšanas līguma ietvaros mēs to varam darīt, nepārsniedzot 20% no kopējā apgrozījuma). No pārējiem tirgus dalībniekiem ir jūtamas bažas, vai mēs šo stabilitāti neizmantojam ļaunprātīgi, piedāvājot lētāku cenu, radot nevienlīdzīgu konkurenci. Es valsts autoceļu uzturēšanas jomu Latvijā nākotnē redzētu kā veselīgu balansu starp valsts un privāto sektoru. Visu atbildību par valsts autoceļu uzturēšanu atdot privātuzņēmumu rokās viennozīmīgi arī nav prātīgi. Ir piemēri Eiropā un arī Latvijā, kad privātuzņēmējam, kas konkursā uzvarējis ar lētāko cenu, saskaroties ar patiesi sarežģītiem laika apstākļiem un nepieciešamību ievērojumi palielināt sniegto pakalpojumu apjomu, lai spētu attiecīgi reāģēt uz šādu situāciju, izdevīgāk ir samaksāt sodu par līguma laušanu, nevis veikt uzturēšanu atbilstoši prasībām ar zaudējumiem. Arī šie aspekti ir rūpīgi jāizvērtē, lemjot par iespējamo valsts autoceļu uzturēšanas modeli pēc 2020. gada.