Pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, pēdējos gados valsts galvenajos autoceļos ir veiktas ievērojamas investīcijas, tāpēc to stāvoklis ir būtiski uzlabojies. Kad tiks pabeigti šā gada remontdarbi, labā un ļoti labā stāvoklī būs jau 64% galveno autoceļu. Diemžēl visu vietējo autoceļu tīkla uzturēšanai no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi pašlaik nav pietiekami.

Valsts autoceļu tehniskā stāvokļa novērtēšana notiek katru gadu. To veic VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Ceļu laboratorijas Ceļu parametru mērījumu daļa (CPMD). Ceļu būvinženieri reizi gadā veic valsts galveno un reģionālo asfaltēto ceļu vizuālo novērtējumu. Ceļu novērtēšana sākas pavasarī, kad nokusis sniegs, un tā jāpabeidz līdz jūlija beigām.

Uzziņai

• Valsts autoceļu tīklā ir 20 081 km ceļu.
• 9092 km, jeb 45% ir ar melno segumu.
• 10 989 km valsts autoceļu ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa, jeb vairāk nekā 90% ir valsts vietējie ceļi. – šo kā citātu, pēdiņās liekam aiz otrās rindkopas, izceltu.

Ceļu novērtēšana

Vizuālās apsekošanas laikā uz asfaltētajiem ceļiem tiek reģistrētas plaisas, tehnoloģisko šuvju bojājumi (parasti plaisas starp braukšanas joslām), kā arī plaisu tīkls. Ceļu būvinženieri arī novērtē uz asfalta esošās bedrītes un ielāpus, asfalta segas koroziju – virsmas izdrupumus. Atsevišķi tiek reģistrēti ceļa iesēdumi un izsvīdumi.

Valsts reģionālo ceļu ar grants segumu un valsts vietējo ceļu (gan ar grants, gan ar asfalta segumu) vizuālo inspekciju reizi gadā veic LVC reģionālo nodaļu būvinženieri. Apsekošanas tiek veiktas sausā un siltā laikā,  sala vai šķīdoņa laikā tās nenotiek. Uz grants seguma ceļiem gan taisnajos posmos, gan līkumos tiek vērtēts šķērskritums (lai nodrošinātu ūdens noteci, ceļam no viduslīnijas uz abām pusēm jābūt ar nelielu slīpumu), kā arī seguma līdzenums – vai virsma ir līdzena, vai ir vērojamas bedres, šķērsviļņi (t.s. trepe), iesēdumi vai pacēlumi. Būvinženieris novērtē arī seguma materiālu – vai ceļa virsma ir viendabīga, vai neizspiežas smilts vai atsevišķi akmeņi, trūkst vai netrūkst greiderējamās kārtas. Tiek novērtētas arī ceļa nomales – vai ceļmalās nav vaļņu, vai ir nodrošināta ūdens novade no seguma. Šo apsekojumu rezultātus LVC nodaļu būvinženieri apkopo un iesniedz Ceļu laboratorijā rezultātu apkopošanai.

Iegūtie ceļu tehniskā novērtējuma dati tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rādītājiem. Šo informāciju izmanto būvdarbu programmu izstrādāšanā, jo ceļa stāvoklis un satiksmes intensitāte ir pamata kritēriji, lai attiecīgo posmu iekļautu ceļu atjaunošanas/pārbūves plānos. Tāpat šos datus izmanto, plānojot ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbus,” skaidro LVC Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.

Bez ceļu vizuālās novērtēšanas Ceļu laboratorija veic arī aparātu mērījumus – ar profilogrāfu izmēra risu dziļumu uz asfaltētajiem ceļiem un ceļa līdzenumu. Uz galvenajiem autoceļiem šos mērījumus veic reizi gadā, uz reģionālajiem ceļiem – reizi trīs gados, uz vietējiem ceļiem pēc vajadzības.

Plaisu veidi uz asfaltētajiem ceļiem

Garenplaisas – plaisas asfalta segumā braukšanas virzienā

Šķērsplaisas – plaisas asfalta segumā, kas ir šķērsām ceļam

Plaisu tīkls – vairākas savstarpēji savienotas plaisas, kas veido tīklojumu

Vietējo ceļu programma

Valsts vietējie autoceļi pārsvarā ir ar grants segumu. Satiksmes intensitāte uz tiem ir vismazākā. Turklāt 4000 km valsts vietējo autoceļu ir identificēti kā tādi, kuriem nav stratēģiskās nozīmes valsts mērogā, tāpēc ar pašvaldībām ir uzsāktas pārrunas par šo autoceļu nodošanu vietvaru pārziņā. Plānots, ka tad, ja pašvaldības piekrīt šādam solim, tiem līdzi nāk arī finansējums tādā apmērā, kāds patlaban tiek atvēlēts ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai.

Nepietiekama finansējuma dēļ investīcijas valsts grants ceļu tīklā pēdējo 25 gadu laikā praktiski nav veiktas, tāpēc daudzviet šie ceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī. 2017.gada spēcīgo lietavu dēļ šī gada sākumā no visiem valstij piederošajiem vietējiem autoceļiem ar grants segumu tikai 6,1% bija labā tehniskā stāvoklī. Nākamā gada novērtējums rādīs, ko devuši šī gada remontdarbi. Šogad būvniecības sezona no citām atšķiras ar to, ka vietējiem grants ceļiem no valsts budžeta ir piešķirti vairāk nekā 30 milj. eiro – šāds ieguldījums ir lielākais pēdējo 25 gadu laikā. Salīdzinājumam – pērn vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1

Vietējo autoceļu sakārtošanas programmas ietvaros šogad paredzēta gan seguma atjaunošana, gan dubultās virsmas apstrāde un ceļa pārbūve. Tiks sakārtoti gandrīz 100 ceļu posmi ar kopējo garumu virs 400 kilometriem, pārsvarā ar grants segumu. Prioritāri izvēlēti tie ceļu posmi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports, un kurus izmanto lielāks cilvēku skaits. Tāpat izvērtēti sociālekonomiskie faktori – iedzīvotāju izvietojums, elektroenerģijas patēriņš, skolu reforma u.c.

Līdz oktobrim bija pabeigti visi šogad paredzētie dubultās virsmas apstrādes darbi – uz 121 kilometra grants seguma tagad ir melnais segums, kas neputēs un būs daudz komfortablāks braukšanai. Pārsvarā šāda virsma ir ieklāta apdzīvotās vietās vai dzīvojamo māju tuvumā.

Dubultā virsmas apstrāde uz grants ceļiem

Grants ceļu stāvokli ir iespējams uzlabot, veicot dubulto virsmas apstrādi. Pēc tās ceļi neput, tos neapdraud šķīdonis, braukšana kļūst daudz komfortablāka. Taču šādam segumam ir zema nestspēja tāpēc tas nav piemērots autoceļu posmiem ar intensīvu kravas transporta satiksmi. To parasti ieklāj uz vietējās nozīmes autoceļiem apdzīvotās vietās vai māju tuvumā, kā arī lai savienotu apdzīvotas vietas ar asfaltēto valsts autoceļu tīklu.

Lai gan šāda apstrāde nav līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr pie nelielas intensitātes satiksmes, piemēram, ciematu centros vai citviet, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, šāds segums kalpo ļoti labi. Turklāt, atšķirībā no grants seguma, kas bieži ir jālīdzina ar greideri, pēc dubultās virsmas apstrādes, ceļa kopšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.

Lai uz grants ceļa veiktu dubulto virsmas apstrādi, vispirms no ceļa malām ir jānoņem apaugums, jāsakārto ūdens novades sistēma (nepieciešamības gadījumā zemes klātnē jāiebūvē vai jānomaina bojātās caurtekas). Grants segums tiek nogreiderēts, tiek salaboti iesēdumi un citi seguma defekti. Tad uz virsmas tiek izsmidzināta bitumena emulsija un uzbērtas grants, dolomīta vai granīta šķembas, ko pieveltņo, lai tās sasaistās ar bitumenu. Tad tiek uzklāta otra bitumena emulsijas un grants, dolomīta vai granīta šķembu kārta. Arī šī kārta tiek pieveltņota. Lai šķembas kārtīgi sasaistītos ar bitumenu, ceļš ir “jāpiebrauc”, tādēļ pirmās dienas pēc virsmas apstrādes tiek uzlikti ātruma ierobežojumi.

Ceļa ar dubultās virsmas apstrādi ekspluatācijas laikā var rasties defekti, kurus svarīgi pēc iespējas ātrāk salabot. Šie remontdarbi neprasa lielus ieguldījumus un ir samērā vienkārši paveicami, ja ir nepieciešamā pieredze un aprīkojums.

Virsmas apstrāde uz asfalta seguma

Lai ierobežota finansējuma apstākļos sakārtotu pēc iespējas vairāk ceļu posmu, mazāk noslogotajiem asfaltētajiem ceļiem, tiek pielietotas tehnoloģijas kuras izmaksā mazāk nekā pārbūve. Viena no izplatītākajām ir asfalta virsmas apstrāde. Pārsvarā tā tiek pielietota uz reģionālās nozīmes ceļiem ar satiksmes  intensitāti līdz 1000 transporta vienībām diennaktī,“ stāsta Gundars Kains.

Lielākoties šiem ceļiem jau agrāk ir veikta virsmas apstrāde, un gadījumā, ja mazinās saķere ar ceļa virsmu vai veidojas nelielas rises, vai ir vērojams šķembiņu vizuāls zudums, šo apstrādes veidu atkārto, lai panāktu vajadzīgo seguma viendabīgumu un atjaunotu riepu saķeri ar ceļa virsmu. Virsmas apstrāde arī uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam un nodrošina virsmas hidroizolāciju.

Veicot virsmas apstrādi, uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un izbērtas šķembiņas. Visbiežāk tās ir granīta šķembiņas. To var darīt vienā vai divās kārtās, kas tiek pieveltņotas. Lai šķembas kārtīgi saistītos ar bitumenu, ceļš ir jāpiebrauc, tādēļ noteiktu laiku pēc virsmas apstrādes uz ceļa tiek saglabāts ātruma ierobežojums. Uzreiz pēc apstrādes ir liels lidojošu akmentiņu risks, tādēļ ātruma ierobežojuma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Pēc noteikta laika nepiesaistītās šķembas tiek noslaucītas ar autoceļa birsti. Ja virsmas apstrādei paredzētā ceļa virsma nav gluda vai ir jūtamas rises, tad tiek labots ceļa profils – virsējo slāni pirms tam frēzē, tiek izlīdzināti iesēdumi un laboti citi seguma defekti.

Šāds seguma veids nav tik komfortabls kā uz galvenajiem ceļiem esošais asfaltbetona segums – tas ir trokšņaināks un mazāk izturīgs, toties ievērojami ekonomiskāks un ļauj uzturēt kārtībā vairāk ceļu posmu finansējuma trūkuma apstākļos.

ES fondu ieguldījums

Uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu šajā plānošanas periodā varēja pretendēt tie valsts galveno ceļu posmi, kuriem nepieciešama pārbūve un kuri atbilda vienam no sekojošajiem kritērijiem (kritēriji uzrādīti zemāk esošajā tabulā*):

1) autoceļa posms ietilpst Eiropas transporta tīklā (TEN-T);

2) autoceļa posms atbilst Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam;

3) autoceļa posma segas stāvoklis uz projekta iesniegšanas dienu pēc LVC veiktās asfaltēto segu inspekcijas ir novērtēts ar atzīmi „apmierinošs“, „slikts“ vai „ļoti slikts“.

Savukārt uz Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu ar mērķi palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, varēja pretendēt reģionālo autoceļu posmi, kuri atbilda vismaz vienam no šiem kritērijiem (kritēriji uzrādīti zemāk esošajā tabulā*):

a) autoceļa posms savieno reģionālās attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai nodrošina pieejamību nacionālajiem vai reģionālās attīstības centriem;

b) autoceļa posms nodrošina pieejamību Eiropas transporta tīklam (TEN-T);

c) autoceļa posms atrodas valsts reģionālo autoceļu maršrutā, kas nodrošina starpvalstu robežu šķērsošanu.