2020. gadā, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos ir pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti, pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas ir strauji samazinājušās, salīdzinot ar 2019. gadu – par 27 %.

2020. gada būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais degvielas cenu kritums, kas būtiski ietekmē materiālu transportēšanas un darbu veikšanas izmaksas, gan konkurences līmenis.

“Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā vienmēr atpelnās un nāk par labu valsts tautsaimniecībai un šī gada pieredze to apliecina. Lēmums piešķirt papildu līdzekļus valsts autoceļiem bija ļoti savlaicīgs, tas ne tikai palīdzēja atbalstīt ekonomiku, bet arī deva ievērojamu ieguldījumu valsts ceļu tīkla sakārtošanā. Nozarei šī ir bijusi labākā sezona pēdējo 10 gadu laikā. Pateicoties konkurencei un materiālu izmaksu kritumam, arī ceļu būvdarbu izmaksas samazinājās, kas ļāva sakārtot vēl vairāk autoceļu, nekā bijām plānojuši, saņemot papildu finansējumu. Ceļu lietotāji noteikti izjutīs uzlabojumus ceļu tehniskajā stāvoklī,” uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Iepriekšējo gadu būvizmaksu pieaugumu izraisīja vispārēja ekonomikas izaugsme, tai skaitā strādnieku darba samaksas palielinājums un degvielas cenu celšanās. Par to liecina arī kopējais būvniecības izmaksu indekss (avots: CSP): 2018. gadā ir vērojams pieaugums  4,4 %,  2019. gadā – 4,1 %. Arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājās, kā rezultātā 2018. gadā IKP pieauga par 4,8 %, kas bija iepriekšējo septiņu gadu straujākais pieauguma temps. 2019. gadā pieauguma temps samazinājās un IKP pieauga par 2,2 %.

Kā zināms, sākotnēji 2020. gadā tika plānoti būvdarbi 101 valsts autoceļu objektā 500 km kopgarumā. Taču 28. aprīlī ar valdības lēmumu ieguldījumiem valsts autoceļos tika piešķirti papildu 75,0 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.  Par šiem līdzekļiem plānots atjaunot segumu vēl vairāk nekā 750  kilometros autoceļu. Līdz ar to, pateicoties gan papildu finansējumam, gan būvdarbu izmaksu samazinājumam, šogad kopumā tiks sakārtoti 1250 kilometri valsts autoceļu.

Tiešo izmaksu sadalījums ceļu būvniecībā

Būvniecības tiešo izmaksu analīzei tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati. CSP sagatavo kompleksu būvizmaksu indeksu, kas raksturo būvdarbu izmaksu pārmaiņas noteiktā laika periodā. Taču, tā kā autoceļu būvniecības tirgu ietekmē ne tikai tiešās izmaksas, bet arī būvniecības tirgus izmaiņas, tad izmaksu prognozēšanai tiek izmantoti ekspertu vērtējumi un prognozes.

Pēc CSP datiem, būvmateriālu izmaksas pēdējos četros gados ir uzrādījušas nelielas svārstības. 2018. gadā to pieaugums bija straujš, +3,7 % pret 2017. gadu. 2019. gadā pieaugums ir bijis nedaudz lēnāks nekā pirms gada, +3,4 % pret 2018. gadu. 2020. gada sākumā būvmateriālu cenas ir kritušās, salīdzinot ar gada sākumu, uz 1. jūniju cenu samazinājums ir bijis 1,4 %, salīdzinot ar gada sākumu.

Degvielas gala cenu Latvijā veido vairākas komponentes – degvielas cena, tirdzniecības uzcenojums, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Jebkuras komponentes izmaiņas atstāj ietekmi uz gala cenu. Degvielas cena ir cieši saistīta ar pasaules naftas cenām, arī degvielas cenas Latvijā seko pasaules naftas cenu izmaiņām. Vairāk nekā 90 % no degvielas cenas veido produkta iepirkšanas cena un nodokļi, kurus degvielas mazumtirgotāji nevar ietekmēt.

2020. gada janvārī degvielas cenas pieauga par 6,3 %, pēc tam sāka strauju kritumu līdz jūnijam, kad saistībā ar globālo Covid-19 pandēmiju degvielas cenas samazinājās par 29,95 %. Pēc jūnija degvielas cenas sāka strauju pieaugumu, mēneša laikā – par 8,2 %.

Līdz 2019. gadam mašīnu un mehānismu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu indekss pēc CSP datiem ir vienmērīgi pieaudzis un nav uzrādījis lielas svārstības. 2019. gadā pieaugums pret 2015. gadu sasniedza 7,8 %. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, cenu līmenis ir paaugstinājies par 2,7 %. 2020. gada pirmajā pusgadā, ar nelielu cenu kritumu martā, cenu līmenis ir praktiski nemainīgs.

Darbaspēka samaksa būvniecībā pēc CSP datiem pēdējos trijos gados ir augusi, vienmērīgs pieaugums turpinās gan 2019. gadā, gan, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes kritumu, arī 2020. gada sākumā.

Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas pasūtīto “Pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē Latvijā” (2019), darbaspēka izmaksu izmaiņas visvairāk ietekmē divi ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi: elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas pilna ieviešana, t.sk. datu nodošana VID, un minimālā atalgojuma līmeņa noteikšana būvniecības nozarē, izmantojot ģenerālvienošanos.