“Lai ceļš kalpotu 20 un vairāk gadus, tas ir atbilstoši jāuztur,” ceļu nozares ikgadējā konferencē atgādināja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Attīstības pārvaldes speciālists Gundars Kains.

Eksperts informēja par metodēm, ar kurām tiek uzturēti valsts autoceļi Latvijā, un skaidroja, ka ceļus, tāpat kā citas inženiertehniskās būves, ir nepieciešams ne tikai kapitāli remontēt, kad tam pienāk laiks, bet arī nodrošināt periodisko uzturēšanu

Pareiza uzturēšana nozīmē arī savlaicīgu autoceļu seguma atjaunošanu posmos, kuri ir sasnieguši normatīvo atjaunošanas laiku: 6 – 12 gadi atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes, kuras uzrāda kā instrumentālie uzmērījumi, tā arī pieredzējušu inženieru vizuālais novērtējums.

Autoceļu virskārtas periodisko nomaiņu var salīdzināt to ar mājas jumta remontu, vai automašīnas ikgadējo tehnisko apkopi. Tāpat kā kārtīgs saimnieks labo jumtu tiklīdz parādās kaut neliels izdilums, jo tā viņš izvairīsies no bēniņu un pārējo mājas stāvu applūšanas, tā arī autoceļa segums jānomaina, kamēr plaisas ir mazas un saredzamas tikai ar speciālista aci. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un rezultātā ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau stipri dārgāks.

Veicot segumu atjaunošanu savlaicīgi, tiek pielietota lētāka atjaunošanas metode, ar kuras palīdzību izlīdzina rises un uzklāj jaunu virskārtu.

Kains arī norādīja, ka 2012. gadā Eiropas Savienības eksperti veikuši valsts ceļu auditu Latvijā un atzinuši, ka kopumā Latvijas autoceļu būvdarbu kvalitāte ir laba. Auditori atzīmēja, ka netiek savlaicīgi veikta periodiskā seguma nomaiņa, un ieteica to veikt visiem asfaltētajiem ceļiem. Projektos, kuru izbūvi līdzfinansējusi ES, seguma atjaunošana ir jāveic obligāti.

Ja būtu pietiekošs finansējums, atbilstoši tiktu uzturēti visi asfaltētie valsts ceļi, taču finansējums jau ilgstoši nav pietiekošs. Tāpēc pašlaik šāda, pareiza un ilgtspējības prasībām atbilstoša uzturēšana tiek nodrošināta tikai  tiem ceļu posmiem, kuri ir uzbūvēti par ES līdzekļiem, jo Eiropas Komisija kā finansētājs pieprasa, lai tiktu nodrošināts maksimālais ceļu kalpošanas mūžs, ko var panākt, pareizi tos uzturot un savlaicīgi mainot virskārtu.

Remonta metode konkrētajā posmā tiek izvēlēta atkarībā no bojājumu pakāpes un autoceļa vecuma. Seguma atjaunošana nozīmē nomainīt ceļa seguma apakškārtu, saistes kārtu un virskārtu, kamēr segas nomaiņa nozīmē lielākus rekonstrukcijas darbus – arī nesošās un salizturīgās kārtas nomaiņu.

Ceļa konstrukcijas nolietojas klimata, slodzes ietekmē, un tās var būt arī nepietiekamas ikdienas uzturēšanas sekas.

Jau ziņots, ka šodien notiek VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) rīkotā ceļu nozares ikgadējā konference, un šogad tās nosaukums ir “Attīstība sākas ar ceļu”. Konferencē uzstājas Satiksmes ministrs Uldis Augulis, LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Par aktualitātēm Lietuvas ceļu nozarē klāsta Lietuvas ceļu administrācijas vadītāja vietnieks Zigmantas Pervaneckas, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks stāsta par ceļiem, kuri ir domāti visiem lietotājiem, ne tikai automobiļiem, Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers runā par drošību uz ceļiem. Konferencē uzstājas arī citi LVC eksperti un ceļu nozares speciālisti.

Konferences norisei var sekot līdzi tiešraidē portālā Delfi.lv.