Neskatoties uz ierobežoto finansējumu, VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) 2015. gadā, veikusi vairākus būtiskus satiksmes drošības uzlabojumus. Izveidoti jauni rotācijas apļi, uzstādītas drošības barjeras, ierīkoti gājēju un velosipēdistu celiņi, kā arī apgaismojums. Tāpat likvidēti vairāki kreisie pagriezieni un izveidotas pirmās ribjoslas. Arī 2016. gadā darbs šajā jomā turpināsies ar vairākiem satiksmes drošības uzlabojumiem.

Satiksmes drošībai 2015. gadā tika atvēlēti 2,3 milj. eiro, kas, protams, ir  nepietiekoši. Taču ierobežota finansējuma apstākļos mēs darām visu, lai tomēr  katru gadu īstenotu vairākus svarīgus projektus, saka LVC valdes priekšsēdētājs  Jānis Lange (attēlā). Nākamgad satiksmes drošības uzlabošanai paredzēti 2,56  milj. eiro.

J.Lange informē, ka vērienīgākie šogad realizētie darbi satiksmes drošības  uzlabošanā, kas saistīti ar satiksmes organizācijas izmaiņām – ierīkoti rotācijas  apļi Dreiliņos (Juglas – Kaivas – Augusta Deglava – Lubānas ielas un P4  krustojumā) un autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) un Ulbroka – Ērgļi (P5) krustojumā.  Ulbrokā uz P4 arī pieslēgts apgaismojums.

Pērn sākta gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār autoceļu Rīga – Ventspils  (A10) pie Priežciema, kas noslēgsies 2016. gadā. Šogad iesākts un pabeigts darbs  pie vairāku gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošanas dažādās vietās, tostarp uz  autoceļa Ulbroka – Ogre (P5). 2016. gada sākumā šādi celiņi būs arī Ieriķos,  Špoģos, Augšlīgatnē un Maltā. Izveidotas vairākas regulējamas gājēju pārejas. 11 kilometros autoceļu dažādos posmos uzstādītas drošības barjeras.

Ceļu satiksmes negadījumu operatīvās analīzes veikšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi” kopš pagājušā gada marta paši apseko mazāko ceļu satiksmes negadījumu vietas uz valsts autoceļiem. Kopā pērn tika apsekotas 79 šādas vietas, no kurām 13 vietās tika konstatēti trūkumi satiksmes organizācijā vai ceļa aprīkojumā. „Tādā veidā mēs iegūstam nepastarpinātu informāciju par iespējamajām vietām uz valsts ceļiem, kur jāveic uzlabojumi satiksmes drošībai,” norāda J.Lange.

Viņš arī pauda gandarījumu par pērn rudenī noslēgto sadarbības līgumu ar Valsts policiju par informācijas apmaiņu par apstākļiem un notikumiem, kas ietekmē ceļu satiksmes drošību un kārtību uz valsts autoceļiem. Līgums paredz, ka policija LVC informēs par ceļu satiksmes negadījuma veidu, laiku un vietu, ja viens no iespējamajiem tā iemesliem ir ceļa brauktuves seguma stāvoklis. Tāpat LVC turpmāk tieši no VP saņems informāciju, ja negadījuma dēļ ir traucēta vai bloķēta satiksme, ir bojātas ceļa inženierbūves vai brauktuves, ceļa aprīkojuma kvalitāte rada draudus satiksmes drošībai.

Informāciju par satiksmei apgrūtinātajiem ceļu posmiem LVC iegūst arī no ceļu lietotājiem, atbildīgajiem dienestiem un meteo, videonovērošanas sistēmām. Ja kādā ceļa posmā vai konkrētā vietā ir apgrūtināta satiksme, LVC ar savas mājaslapas, masu mediju, sociālo mediju starpniecību nodod informāciju tiem ceļu lietotājiem, kuriem šī informācija ir būtiska. Tāpat aktīva sadarbība jau otro gadu ir ar Waze – informējot autovadītājus gan par remontdarbiem.

Ir vairāki atbildīgo institūciju akcentēti virzieni, kuros LVC strādāja pērn, un turpinās darbu arī šogad:

Platās brauktuvju nomales

Avārijas situācijas un ceļu satiksmes negadījumi ir neretas parādības arī uz tā saucamajiem NP-14 profila ceļiem. Tas ir 14 m plats ceļš un kustība ir paredzēta pa vienu 3,75 platu joslu katrā virzienā, tomēr 3,25 m platā nomale (no kuras 1,75 m ir ar asfaltbetona segumu) ir atdalīta ar pārtrauktu līniju. Šāds profils Latvijā ir kopumā uz 83,74 km ceļa, tajā skaitā uz autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenstāle) vairākos posmos un Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) no 0.−57,7.km. Lielākā problēma, ka autovadītāji joprojām īsti nezina, kā pa šādu ceļu braukt, kā veikt apdzīšanu, vai nomales drīkst izmantot stāvēšanai, vai pa tām drīkst pārvietoties gājēji un velobraucēji.

Iespējamie risinājumi, kas šobrīd tiek izvērtēti, ir paredzēt nomali nodalīt ar nepārtraukto līniju. Tad uz šī ceļa nedrīkstēs apstāties un stāvēt un kustība būs iespējama tikai vienā rindā.

Otrs variants ir izvērtēt iespēju uz šī profila ceļiem izveidot 2+1 principa brauktuvi, pretējo braukšanas joslu atdalot ar barjeru vai tikai horizontālo marķējumu. Tas nozīmē, ka tā ir brauktuve ar vienu joslu katrā virzienā, bet ik pa kādam posmam ir izveidota vēl viena josla apdzīšanas manevra veikšanai.

Skandināvijā tik populāro 2+1 brauktuvi ir iespējams izveidot abos virzienos vismaz 1500 m garumā. Tomēr atļautie manevri mazāk nozīmīgos krustojumos un nobrauktuvēs tiktu ierobežoti, kā arī tiktu paredzētas apgriešanās vietas. Tāpat speciālisti uzskata, ka uz šādas brauktuves ir būtiski nodalīt gājēju un velosipēdistu satiksmi. Daudz arī jāstrādā šāda braukšanas principa izskaidrošanai sabiedrībai, jo līdz šim Latvijā 2+1 ceļu nav bijis.

Trešais variants ir NP-14 profilu saglabāt nemainītu un veikt plašu izglītojošu darbu.

Iesaistītajām institūcijām būs jāizlemj, kuru variantu īstenot satiksmes drošības uzlabošanai.

Kreisais pagrieziens

Kreisais pagrieziens ir viens no bīstamākajiem manevriem, ko legāli var veikt  autovadītājs. 2015. gadā tika likvidēti trīs kreisie pagriezieni – uz Daugavpils šosejas  (A6) pie Likteņdārza (102,1. kilometrā) un uz Tallinas šosejas (A1) posmā starp  Baltezeru un Ādažiem un Siguldā, kur Vidzemes šoseja krustojas ar Nītaures un  Pīlādžu ielām. LVC arī turpmāk plāno samazināt šādu pieslēgumu skaitu uz  galvenajiem valsts autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti, piemēram, tuvākajā  laikā uz Rīgas apvedceļa (A4) – pagrieziens uz Berģiem (uz Rožu prospektu).  Kreisais pagrieziens tiks likvidēts arī uz Jelgavas šosejas pie Medemciema − šobrīd  notiek projektēšana, un būvniecība tiks pabeigta 2017. gadā.

Ribjoslas

2015. gada oktobra beigās uz Tallinas šosejas posmā pirms Baltezera tika nodrošināta krāsojuma ribjoslu ieklāšana uz divām horizontāli marķētām drošības saliņām starp braukšanas joslām.

Ārvalstīs ribjoslas nav nekāds retums, un to galvenā funkcija, automašīnai uzbraucot virsū, ir skaņas un vibrācijas radīšana, kas brīdinās autovadītājus un atturēs no drošības saliņu šķērsošanas.

Šis ir pilotprojekts. Ribjoslu uzklāšana pirms ziemas iestāšanās ļauj pārbaudīt materiālu un krāsojuma izturību, lai jau pavasarī varētu lemt par turpmāko šāda krāsojuma izmantošanu uz valsts autoceļiem. Savukārt ceļu uzturētājiem līdz tam ir jāiepraktizējas, kā šādus ceļus attīrīt no sniega, tos nesabojājot.

Ātruma kontrole

Lai arī LVC nav tie, kas fotoradarus izvieto uz valsts autoceļiem, satiksmes drošības uzlabošanai 11 vietās Latvijā uz bīstamākajām šosejām autovadītāju disciplinēšanai plānots uzstādīt informatīvos displejus. Tie darīs zināmu autovadītājiem viņu vadītās mašīnas ātrumu.

Displejus plānots uzstādīt, piemēram, uz Tallinas šosejas Ādažos – pretī Gaujas ielai – virzienā uz Rīgu un pretī Gaujas ielai – virzienā uz Ainažiem, kā arī Salacgrīvā – virzienā no Rīgas. Uz Valmieras šosejas plānots tos izvietot Murjāņos pie sporta internātskolas – virzienā no Rīgas, kā arī šosejas 65,5.kilometrā pie Valmieras ATU. Uz Bauskas šosejas displeju plānots izvietot desmitajā kilometrā pie krustojuma un pagrieziena uz Katlakalnu. Tāpat plānots tos uzstādīt uz Liepājas šosejas, Ulbrokā, kā arī Latgalē – Špoģu centrā pie skolas – un Maltā, kā arī uz autoceļa Dobele-Bauska, 13,5.kilometrā pie Brigaderes pamatskolas.

Pasaules prakse liecina, ka, uzstādot šādus displejus, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās par 20%, bet pārkāpēju skaits krītas par 10%.

Līgums ar iepirkuma uzvarētāju ir jau noslēgts, un informatīvie displeji šogad tiks izvietoti.

Viedās transporta sistēmas

Lai uzlabotu autobraucēju drošību un veicinātu raitāku satiksmes plūsmu uz  autoceļa Tallina – Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (E67), līdz 2018. gada  rudenim tiks ieviestas viedās transporta sistēmas. Tās ietvaros tiks uzstādītas divas informatīvas ceļa zīmes, kurās informāciju autovadītājiem varēs ievadīt pēc nepieciešamības, un 13 informācijas ceļa zīmes ar ekrāniem pie LVC meteoroloģiskajām stacijām. Tajā skaitā tiks modernizētas astoņas esošās stacijas un izvietotas četras jaunas. Šīs ceļa zīmes brīdinās, piemēram, par apledojumu uz ceļa, kā arī ekrānos attēlos stacijas mērījumus.

Projekta ietvaros tiks modernizēti arī 10 luksofori. Tie savā darbībā ņems vērā satiksmes plūsmu un tās intensitāti un darbosies atbilstoši tai, proti, zaļās gaismas režīmi būs mainīgi, un sarkanā gaisma lieki iedegta netiks.

Satiksmes drošības nolūkos divos krustojumos uzstādīs arī novērošanas un automātisko ceļu satiksmes negadījumu fiksēšanas sistēmu, kas ļaus nekavējoties reaģēt uz notikumu un maksimāli ātri atjaunot satiksmes kustību, kā arī nodrošinās nekavējošu atbildīgo dienestu nosūtīšanu uz notikuma vietu.

Šis projekts tiks realizēts ar 85% ERAF līdzfinansējumu. Kopējais projekta budžets ir 2,457 milj. eiro, no tiem Latvijā tiks investēti 1,063 milj. eiro. Šis ir „Interreg” Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekts. Plānots, ka LVC ieguldīs 212 tūkst. eiro, bet Igaunijas Ceļu administrācija – 156 tūkst. eiro.

Pārkrauto transportlīdzekļu kontrole

Pārkrautās smagās automašīnas bojā brauktuvi, un ar laiku pat uz jaunizbūvēta ceļa var veidoties rises. Tās, protams, apdraud satiksmes drošību un rada lielus izdevumus. Tādēļ ļoti būtiska ir šādu automašīnu kontrole. Sadarbībā ar Valsts policiju, 2016. gadā plānots realizēt pilotprojektu uz autoceļa Tīnūži – Koknese (P80) 13,4. kilometrā smago transportlīdzekļu svēršanai gaitā. Šobrīd ir apzināts tehniskais risinājums un tiek gatavots iepirkums. Kopējais šī projekta budžets ir ap 45 tūkst. eiro.