Šobrīd ne visas pašvaldības ir spējīgas savā pārziņā pārņemt vietējās nozīmes ceļus; situāciju varētu mainīt jaunā administratīvi teritoriālā reforma.

Tā intervijā atzīmē jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pirms stāšanās amatā J. Pūce, runājot par ceļu attīstību, norādīja, ka ne nākamā, ne 2020. gada valsts budžetā papildu līdzekļus ceļu nozarei nevarēs rast, līdz ar to būs, vai nu jāpieņem lēmumi esošo līdzekļu ietvaros, vai jāmeklē papildu finansējuma avoti, vai jāveido kādi modeļi finansējuma rašanai. Viņš skaidro, ka problēma noteikti būs jārisina un, visticamāk, jāievieš ilglaicīgs un ilgtspējīgs modelis, kas radītu paredzamu situāciju ceļu nozarē. Šobrīd viens no apjomīgākajiem darbiem, kas norit Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), ir jaunā administratīvi teritoriālā reforma. Gadu gaitā Latvijas iedzīvotāju apdzīvotības blīvums ir mainījies un lauku apvidi kļūst neapdzīvotāki un cilvēki aizvien vairāk koncentrējās pilsētās un to apkaimēs. Ceļu tīkls vēsturiski ir veidojies, ņemot vērā apdzīvoto vietu blīvumu, līdz ar to šobrīd tie ceļi, kas agrāk bija valstiski nozīmīgi, šo nozīmi ir zaudējuši, bet pašvaldību līmenī tiem joprojām ir svarīga loma. Reforma varētu viest izmaiņas: pašvaldības kļūtu spēcīgākas un spētu pārņemt atsevišķus ceļus savā paspārnē.

Gatavojam jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas nodrošinātu to, ka pašvaldības ir salīdzināmas pēc iedzīvotāju skaita un materiālās rocības. Tas dotu iespēju vienoties par vienveidīgāku funkciju sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, piemēram, ceļu uzturēšanas jautājumos.

Viens no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem ir saistīts ar jauno administratīvi teritoriālo reformu. Cik tālu esat ceļā uz tās apstiprināšanu un kādi būs nozīmīgākie ieguvumi?

Administratīvi teritoriālā reforma ir sagatavota, un faktiski 12. martā ir paredzēta likuma, kas iezīmēs, kādā veidā tiks realizēta reforma, izskatīšana valdībā. Mēs plānojam, ka šis likumprojekts aprīļa laikā varētu tikt skatīts Saeimā un arī pieņemts. Paralēli notiek darbs arī pie kritērijiem, lai noteiktu jauno administratīvo iedalījumu, kādu varētu paredzēt valsts līdz ar administratīvi teritoriālās reformas realizēšanu. To valdība varētu skatīt maijā, kad arī tiktu pieņemts lēmums par to, kādi būs minētie kritēriji, gan arī par konkrētu iedalījuma karti, kuru pēc tam kā projektu mēs apspriestu ar pašvaldībām atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Projekts tiks apspriests ar pašvaldību iedzīvotājiem. Tādā veidā tiktu pabeigta iedalījuma kartes un kritēriju izstrāde. Un jau šā gada rudenī ministrija ar jaunu likumu dotos uz valdību. Šobrīd mēs paredzam, ka decembra sākumā valdība varētu šo likumu atbalstīt, tas nozīmē, ka aptuveni pusgada laikā Saeimai būtu jāpieņem lēmums, lai reforma stātos spēkā ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Šobrīd tiek izstrādāti kritēriji, bet kā izskatīsies karte, vēl nav zināms. Kopīgais reformas mērķis ir virzīt uz priekšu tādu pašvaldību tīklu,  kur mēs redzētu ekonomiski patstāvīgākas pašvaldības, kas ir pašas spējīgas nodrošināt attīstību savā teritorijā, un tādas teritorijas, kurās būtu arī iespējams nodrošināt visu likumā Par pašvaldībām minēto autonomo funkciju īstenošanu. Tie ir tie uzdevumi, kas ir jārisina refomai kopumā. Es personiski varu teikt, ka atbalstīšu administratīvi teritoriālo reformu, kas stiprinās novadus: lai katrā no tiem būtu attīstības centrs, pietiekams iedzīvotāju skaits, lai tur varētu notikt ekonomiskā attīstība un arī pašvaldību sniegto pakalpojumu attīstība. Tādi ir vispārīgie uzstādījumi, bet kāds būs konkrētais kartējums, par to valdībai vēl būs jālemj.

Atbalstīšu administratīvi teritoriālo reformu, kas stiprinās novadus: lai katrā no tiem būtu attīstības centrs, pietiekams iedzīvotāju skaits.

Pēc jūsu domām, vai administratīvi teritoriālajai reformai ir jābūt sasaistītai ar valsts ceļu tīkla attīstību, izglītības un veselības reformām? Vai jums jau ir bijušas, piemēram, sarunas ar Satiksmes ministriju?

Protams, mēs esam jau runājuši ar jauno satiksmes ministru Tāli Linkaiti, kā arī esmu runājis ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministri Daci Melbārdi un veselības ministri Ilzi Viņķeli par to, ka administratīvi teritoriālā reforma atstāj ietekmi arī uz citu nozaru reformām. Piemēram, attiecībā uz satiksmes jomu, tas ir jautājums par ceļu tīklu. Kāds tas būtu optimāls, arī attiecībā uz sabiedrisko pārvadājumu jomu – kā to labāk un veiksmīgāk attīstīt. Faktiski jau pēc dažiem mēnešiem valdībā būs apstiprināti pirmie lēmumu par šiem jautājumiem un būs redzamas iezīmes, kas ļaus visiem nozaru ministriem, plānojot politiku, paredzēt pietiekamu attīstību un paredzēt tos jautājumus, kas ir svarīgi konkrētās politikas realizācijai.

Aptuveni pusgada laikā Saeimai būtu jāpieņem lēmums, lai reforma stātos spēkā ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Šobrīd aptuveni četri tūkstoši kilometru no ceļu tīkla ir zaudējuši valsts nozīmi un jau ilgāku laiku ir plānots šos ceļus nodot pašvaldību īpašumā. Kā jūs skatāties uz šādu risinājumu, un vai tas varētu uzlabot šo ceļu stāvokli, vai tieši otrādi, varbūt pasliktināt?

Infrastruktūras uzturēšana ir viena no likumā paredzētajām pašvaldību funkcijām. Protams, noteikt robežas, kur ir valsts atbildība un kur ir pašvaldību atbildība attiecībā uz autoceļu apsaimniekošanu un uzturēšanu, tas ir likuma jautājums, un uz to primāri būtu jāatbild Satiksmes ministrijai. Proti, kādu politiku viņi virza šajā jautājumā. Es arī apzinos, kāpēc šobrīd, piemēram, lēmums par autoceļu apsaimniekošanas nodošanu pašvaldībām kavējas. Tas ir tāpēc, ka pašvaldības ir ļoti dažādas un nevar vadīties pēc viena principa, nododot to pārziņā kādu daļu autoceļu. Ir pašvaldības, kurās nav nekādu resursu, lai varētu apsaimniekot un uzturēt šādus autoceļus. Novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir no viena tūkstoša līdz ne vairāk kā četrdesmit tūkstošiem iedzīvotāju. Līdz ar to nevar gaidīt, ka šīs pašvaldības varēs realizēt vienādas funkcijas. Tas nav iespējams. Šā brīža administratīvi teritoriālais iedalījums nozīmē, ka nebūs vienāda funkciju realizēšana, tieši tāpēc gatavojam jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas nodrošinātu to, ka pašvaldības ir salīdzināmas pēc iedzīvotāju skaita un materiālās rocības. Tas dotu iespēju vienoties par vienveidīgāku funkciju sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, piemēram, ceļu uzturēšanas jautājumos.

Igaunijā ir līdzīga situācija, bet viņi šo ceļu nodošanu plāno noteikt ar likumu, kurā viss būtu smalki atrunāts.

Igaunijā jau ir realizēta pašvaldību reforma, un līdz ar to viņiem šādu lēmumu pieņemšana ir kļuvusi vieglāka.