Grāvis ir neatņemama ceļa konstrukcijas sastāvdaļa. Aparot ceļa nomales vai grāvjus, tiek bojāta ceļa konstrukcija, radot virkni problēmu gan ceļu īpašniekam, gan arī zemniekiem

Katru gadu Latvijā palielinās lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits. Īpaši tas attiecas uz grāvju uzaršanu, kā rezultātā tiek bojāta autoceļa konstrukcija un iznīcināta ūdens atvades sistēma. Tas savukārt ietekmē autoceļu nestspēju un īpaši atkušņa periodos un pavasarī padara to uzturēšanu apgrūtinošu, kad pašiem lauksaimniekiem ir īpaši aktuāla ceļu izmantošana. Veicot darbības ceļa nodalījuma joslā un aizarot grāvjus, tiek traucēta ūdens novade un tas sāk krāties gan uz ceļa, gan arī applūst apstrādātie lauki. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) reģionālās nodaļas, veicot ceļu ikdienas pārraudzību, konstatē, piemēram, arī ganību aplokus, kas ierīkoti ceļu zemes nodalījuma joslas robežās, dažviet pat līdz ceļa šķautnei, nelikumīgu ierīkotās nobrauktuves, siena un zaļbarības ruļļus, kas novietoti tiešā ceļa tuvumā, kas savukārt pasliktina satiksmes drošību.

Sargā ceļa konstrukciju

Ceļš ir sarežģīta inženiertehniska būve. Valsts galvenā autoceļa pīrāgs ir vairāk nekā metru biezs, zem virsējās asfalta kārtas slēpjas nesošā kārta, salizturīgā kārta, drenējošais slānis. Ceļš tā ir arī ceļa nomale, nogāze, grāvis un grāvja ārējā šķautne. Viss uzskaitītais ir ceļa konstrukcijas sastāvdaļas, kas kopumā nodrošina ceļa kalpošanas kvalitāti. Ja tiek sabojāts kāds no konstrukcijas elementiem, tad sāk ļodzīties visa konstrukcija, ceļa gadījumā tā plaisā, veidojas iesēdumi, tā saucamās “smilšu vannas” un citi defekti.  Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad, aparot ceļa nomales vai grāvjus, ceļa konstrukcijas, kā arī komunikācijas, kuras nereti atrodas zem ceļa nodalījuma joslas, ir sabojātas. Tas notiek, aparot ceļa nomales vai grāvjus, kā arī komunikācijas, kuras nereti atrodas zem ceļa nodalījuma joslas.

Pieartā lauku mālzeme nobloķē ūdens filtrāciju ārā no ceļa konstrukcijas, un ceļa vietā veidojas vanna. Tad mums tiek sūtītas bildes ar svītrainiem, “uzartiem” ceļiem, kuru pašās malās redzami skaisti lauki. Rudens pārmitrinātajā periodā šāds ceļš nav spējīgs ūdeni aizvadīt uz malām, un paliek reljefa zemākajās vietās. Sabiedrībai kopumā jāsaprot, ka pat ne pārāk labi kopts grāvis, ir saglabājams – tas ir ļoti svarīgs.

Pretējā gadījumā zūd funkcionalitāte, un rezultāts ir neapmierinošs visiem,” skaidro LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis. Valsts autoceļu kompleksa veidojošo elementu aizsardzībai, satiksmes drošībai, uzturēšanai un būvniecībai tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla, kas ir Satiksmes ministrijas (SM) īpašums, bet to pārvalda LVC. Tāpat SM īpašumā atrodas arī inženierkomunikācijas, piemēram, optiskie kabeļi, vājstrāvu tīkli, elektrības kabeļi, ūdens atvades sistēmas, meliorācijas sistēmas utt. Ceļu nodalījuma josla tiek noteikta, lai aizsargātu ceļa konstrukciju no bojājumiem.

Darbības jāsaskaņo

Lauksaimniekiem ir jāapsaimnieko laukus savu īpašumu robežās, tomēr, ja ir racionāli iespējams apstrādāt arī kādu daļu no ceļu zemes nodalījuma joslas vai arī rodas šaubas par robežu līdz kurai var veikt savas zemes apstrādi, ieteicams vērsties attiecīgajā LVC nodaļā, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Jebkuras iespējamās darbības ceļu zemes nodalījuma joslā ir jāsaskaņo ar LVC. LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kastanovskis norāda, ka pieļaujami būtu, ja lauksaimnieki izpļautu līdz grāvim vai uzbērumam, bet metru līdz tam neuzartu.  LVC Jelgavas nodaļas vadītājs Juris Derevjanko norāda, ka, atjaunotajos posmos pastiprināti tiek pievērsta uzmanība, lai ceļa elementi, tai skaitā grāvji, netiktu bojāti. Savukārt attiecībā uz ceļa zemes nodalījuma joslas izmantošanu viņš atzīmē, ka uz šo var skatīties no diviem aspektiem.

Proti, ja tiek bojāta ceļa konstrukcija, zemnieks ir sodāms un šāda izmantošana nav pieļaujama. Tomēr no otras puses zemnieki neļauj aizaugt ceļa zemes nodalījuma joslām, neveidojās kūla un krūmi.

“Katrs gadījums ir izvērtējams atsevišķi, kad ir rakti grāvji, kad ir atjaunots, pārbūvēts ceļš utt., piebilst J. Derevjanko. LVC un SM diskutē, kā risināt situāciju ar apartajām ceļa nodalījuma joslām. Pagaidām gan konkrēti lēmumi vai risinājumi nav pieņemti.

Veic apkopi

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ik gadu veic grāvju tīrīšanu, kā arī ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbus. Tāpat tiek veikta arī nomaļu grunts apauguma noņemšana. Atsevišķas uzskaites par apartiem grāvjiem un ceļa nomalēm LAU neesot, skaidro uzņēmuma pārstāve Sigita Audere. “

Par katru šādu gadījumu tiek informēta atbildīgā LVC nodaļa, kas attiecīgi arī pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem. Piemēram, sastāda aktu zemes īpašniekam, liek novērst kaitējumu utt.

Nepieciešamības gadījumā darbu izpildi deleģē mums,” skaidro S. Audere. Jāmin, ka pagājušajā gadā grāvju atjaunošanai kopumā LAU izlietoja 3,39 milj. eiro. Izpildītie darbi tiek apmaksāti izraktajos kubikmetros un tie ir 419 510 m3 jeb aptuveni 420 km grāvju.

Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir:

• 25 m divu brauktuvju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 m;
• 15,5 metri vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 12,5 m līdz 20 m;
• 13,5 m vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 10,5 m līdz 12 m;
• 11 m vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no 8,5 m līdz 10 m; 9,5 metri vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.

AVOTS: Likums Par autoceļiem

Soda apmēri

Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas:

• naudas sods fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro;
• juridiskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt eiro.

Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu:

• naudas sods fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro;
• juridiskajām personām no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro.

AVOTS: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

*no 01.07.2020. sodi tiks noteikti Ceļu satiksmes likuma 82.pantā

Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs

Mēs viennozīmīgi šādas darbības no lauksaimnieku  puses vērtējam negatīvi. Mums nav jāapar lauki līdz pat ceļa malai, kad jau nāk ārā šķembas. Tam arī nav jēgas, jo šādā augsnē nekas arī neaug. Tāpēc esmu kategoriski pret šādām darbībām un tā ir nesaimnieciska rīcība no zemnieku puses. Izteiktāka šī problēma ir tajās vietās, kur ceļa plātne ir viena līmenī ar lauku un dabā nav saredzams robeža. Iespējams, ka problēmu varētu atrisināt ūdens tehnisko profilu izveide, kas palīdzētu saprast zemniekiem, cik tālu var apstrādāt laukus.