Būvniecības sezona visiem ceļu būves nozares spēlētājiem ir trauksmaina, tomēr, visticamāk, tā noslēgsies uz pozitīvas nots, un rezultāti būs apmierinoši. Tā intervijā Autoceļu Avīzei norāda SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs. Viņš arī uzskata, ka nozarē noteikti ir pietiekami vietas arī citiem spēlētājiem, bet tiem ir jārēķinās ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem. SIA 8 CBR ir viens no vecākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem Latvijā. Tas dibināts 1959. gadā, un šī uzņēmumam ir jau 62. sezona, bet kopš 2008. gada tas ietilpst A.C.B. uzņēmumu grupā.

Uzņēmums ir dibināts pirms vairāk nekā 60 gadiem, bet 2008. gadā, kas sakrīt arī ar krīzes laiku, tas tika iekļauts A.C.B. uzņēmumu grupā. Ko šis lēmums uzņēmumam nozīmēja?

Es uzņēmumā strādāju tikai kopš 2010. gada, neesmu piedalījies šo lēmumu pieņemšanā, bet domāju, ka tie bija pareizi. Raugoties Latvijas mērogā, mēs esam salīdzinoši liels uzņēmums, bet Baltijas reģionā – vairs ne. Nemaz nerunājot par Eiropu. Tur mēs esam pavisam maziņi. Līdz ar to, skatoties uz apgrozījumu, mēs esam vienlaikus gan liels, gan arī mazs uzņēmums. Mums ir jākoncentrē resursi, jāinvestē, lai mēs būtu konkurētspējīgi. Arī citi nozares uzņēmumi piesaista ārvalstu kapitālu, vai pārpērk mazākus Latvijas uzņēmumus, kurus pievieno saviem grupas uzņēmumiem, tādējādi audzējot muskuļus. Un tie visi ir Latvijā cienījami kolēģi. Toreiz lēmums par iekļaušanos grupā tika pieņemts, lai varētu stratēģiski un tālredzīgi plānot uzņēmuma attīstību. Manā skatījumā tas bija pareizs lēmums.

Vai izjūtat konkurenci ceļu būves nozarē? Vai tajā ir vieta arī jauniem spēlētājiem?

Es vienmēr mazliet smaidu par vārdu konkurence Latvijas kontekstā. Konkurences formulējums, pēc manām domām, ir izkropļots, jo valda pretruna, proti, – laba kvalitāte par lētāko cenu. Tas deformē konkurenci. Savukārt, runājot par jauniem spēlētājiem, vieta noteikti ir, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka ceļu būve, tāpat kā citas būvniecības nozares un jebkura rūpniecības nozare, ir smagā industrija. Ir jāveic lieli kapitālieguldījumi un investīcijas, tāpēc šajā nozarē uzņēmumam izaugt nav viegli. Lai veicas tiem, kas to dara! Tāpat uzņēmumam ir jābūt ar stabilu ilgtermiņa domāšanu un redzējumu. Ir, protams, arī specifiskas nišas, kur sadarbojas vairāki uzņēmumi. Mums ir virkne objektu, kur strādājam kopā ar partneriem un apakšuzņēmumiem. Elektrība, ūdens, kanalizācija un citas specifiskas lietas. Nomas uzņēmumi, no kuriem īrējam tehniku. Ne jau visu var padarīt viens, un to nemaz nevajag. Viss ir savstarpēji saistīts. Ne visi mūsu objekti ir Vidzemē, tāpēc mēs pat vairāk nekā svētdienas ceļotāji sildām arī lauku tūrismu: 50 strādnieku lauku viesu mājā dzīvo visu nedēļu. Uz visu ir jāskatās plašāk.

Vai nozarē joprojām trūkst darbaspēka?

Mēs esam pazaudējuši attieksmi pret tehnisko inteliģenci, kā arī cilvēku laukos ir palicis ļoti maz. Skarbi skan, bet sabiedrībai nav motivācijas mācīties, tāpēc mums ir liels inženieru deficīts. Paldies Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kura cenšas piesaistīt jauniešus. Tāpat trūkst arī koledžas līmeņa darbinieku. Mūsu uzņēmumam ir laba sadarbība ar Smiltenes tehnikumu, kurā sagatavo trīs ceļiniekiem vajadzīgās profesijas. Aktīvi strādājam pie tā, lai mums netrūktu, piemēram, būvmašīnu operatoru, mehāniķu utt.

Kā izpaužas sadarbība?

Mūsu uzņēmums nodrošina prakses vietas studentiem, piedalāmies arī mācību programmās. Pateicoties ES finansējumam, tehnikums ir uzbūvējis jaunu mācību korpusu tieši ceļu būves un ceļu būves mašīnu meistariem. Tas ļauj piesaistīt jaunus cilvēkus, un no tiem izveidot tāda līmeņa darbiniekus, kādi mums ir nepieciešami. Te ir vecais labais stāsts: atnāk jauns puisis, tu viņam iedod kaut kādu vecu dzelzi, ar ko strādāt. Viņam varbūt patīk vecs BMW, bet vecs ekskavators vai vecs veltnis diez vai. Tāpēc mums ir jāiet līdzi laikam, un jāiegādājas mūsdienīga tehnika.

Kas ietilpst jūsu uzņēmuma saimniecībā?

Mums ir divas asfaltbetona rūpnīcas Vidzemē. Tad mūsu saimniecībā vēl ir arī mehāniskais sektors. Ja Pierīgas un Rīgas uzņēmumi var strādāt, piesaistot dažādus servisa uzņēmumus, tad perifērijas uzņēmumam ir jābūt savai tehnikas remonta zonai. Tas ļauj operatīvi sagatavot tehniku sezonai. Tur mēs nodarbinām savus darbiniekus ziemas periodā, kā arī varam tur izgatavot sev nepieciešamās detaļas un iekārtas. Mūsu jaunākais lepnums ir atdzimušais Tiltu departaments, kas uzņēmumam ir liels pienesums. Tiltu iepirkumos mēs esam viens no nopietnākajiem spēlētājiem.

Strādājat tikai Vidzemē, vai arī aptverat visu Latviju?

Mēs darbojamies visā Latvijas teritorijā. Atšķiras tikai objektu mērogi. Tā kā asfalta ražošanas un transporta izmaksas ir vienas no būtiskākajām, tad attiecīgi mēs nestartējam lielajos ceļu būves iepirkumos Kurzemē, jo mums tur nav rūpnīcu. Bet mēs esam Latgalē, jo tur atrodas mūsu grupas uzņēmums, kuram tur ir arī asfaltbetona rūpnīca, līdz ar to mēs sadarbojamies. Vienlaikus mēs esam par sadarbību arī ar citiem Latvijas uzņēmumiem.

Kādas tendences šogad vērojamas izejvielu cenām?

Krasas izmaiņas neesam novērojuši. Šogad visi darbi saskrēja diezgan īsā laika periodā, tāpēc ir uzmanīgi jāseko līdzi, vai nesāk trūkt izejvielu, jo ražotājuzņēmumiem ir ierobežota jauda. Latvijā palielinās darbu apjoms, bet mūsu partneru un piegādātāju iespējas ir ierobežotas. Tomēr liels paldies viņiem par ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos.

Kāda jūsuprāt būs šī ceļu būvniecības sezona kopumā?

Protams, ka sezona ir trauksmaināka un arī garāka. Kopumā mēs ceram, ka tā būs veiksmīga. Visticamāk, ka rezultāts būs apmierinošs. Mūsu uzņēmumam būs padarīto darbu pieaugums, līdz ar to arī lielāks apgrozījums, un arī rezultāts droši vien nebūs slikts. Bet vienlaikus ir procesi, kuriem ir jāpieiet, ja tā var teikt, ar tehniski profesionālu izpratni. Viena lieta ir līgumu nosacījumi, termiņi, grafiki utt. Es nenoraidu neviena projekta izpildes grafikus, par kvalitāti nemaz nerunājot, tai ir jābūt nevainojamai, bet ir jāspēj raudzīties arī mazliet relatīvi. Visi darbi tiek veikti secīgi, tehnikas vienību ir tik, cik ir, un vienlaicīgi tā nevar atrasties vairākās vietās. Paldies, ka ekonomika tiek sildīta un ir darbs, bet nekas jau nav bezgalīgs. Asfaltbetona rūpnīcu, karjeru Latvijā ir tik, cik ir, un kuģi ar granīta kravām arī. Un nevar aizmirst, ka jebkurš uzņēmums ir atkarīgs arī no klimatiskajiem apstākļiem.

Vai jūs jūtat, ka mainās klimatiskie apstākļi un sezona pagarinās?

Jā, tā veselīgi jau ir pagarinājusies. Droši vien būs vēl arī kāda bargāka ziema. Tehnoloģijas šobrīd ļauj darīt atsevišķus darbus vēl rudenī un pat ziemā. Agrāk mēs to nevarējām. Mūsu otrs lielākais sadarbības partneris ir VAS Latvijas Valsts meži, kur lielākais darba apjoms ir tieši ziemas periodā, jo tad var tikt klāt purvainākajām vietām. Arī citur varam veikt sagatavošanās darbus ārpus aktīvās būvniecības sezonas.

Ceļu būves nozare tomēr ir diezgan konservatīva. Kā raugāties uz inovācijām un dažādu jaunu materiālu izmantošanu nozarē?

Latvietis mēdz būt mazliet iestagnējis un autoritārs. Zināmā mērā par to ir prieks, jo līdz ar to nozare ir veidojusies stabila un zinoša. Runājot par inovācijām, mūsu uzņēmumam ir iestrādes gumijas riepu granulu izmantošanā dažādos maisījumos, bet vēl nevar runāt par to izmantošanu uz valsts nozīmes ceļiem. Bet mazākos pašvaldību objektos, biznesa parku teritorijās, stadionos tas jau ir reāli. Attiecībā uz ekoloģiju un otrreiz atgūstamajiem materiāliem, asfalts tiek nofrēzēts, savākts un pilnībā izmantots atkārtoti. Mēs, piemēram, strādājam pie aukstā atgūtā asfalta pievienošanas apakškārtām ceļu izbūvē. Cenšamies daudzas lietas izgatavot un pievienot tiem produktiem, ko jau ražojam. Jāpiemin, ka šobrīd tiltiem hidroizolāciju ieklājam ne tikai ar rokām, bet arī mehanizēti, un paši arī ražojam šos hidroizolācijas materiālus.

SIA 8 CBR

Darbības veids: ceļu un maģistrāļu būvniecība

Dibināts: 1993. gadā

Atrašanās vieta: Smiltene

Īpašnieki: AS A.C.B. (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%)

Darbinieku skaits: 260

Apgrozījums 2019. gadā: 21.99 milj. eiro

AVOTS: Lursoft; Leta