2017. gadā valsts autoceļu tīkla būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi liecina, ka būvdarbu kvalitāte uzlabojas, īpaši tas attiecas uz asfaltbetona kvalitāti. 2017. gadā biežāk konstatētās neatbilstības bija putekļu saturs no karjeriem piegādātajos materiālos. No 135 novērtētiem objektiem 27 bija atklātas neatbilstības – granulometrijā, līdzenumā un poru saturā.

Lielākā daļa atklāto neatbilstību tiek novērsta būvniecības procesā, tomēr ir gadījumi, kad būvniekiem ir jālabo defekti jau pilnībā izbūvētos objektos. Visdārgākās pārbūves būvniekiem bija dēļ neatbilstošām ieklātā asfalta īpašībām. Būvniekiem ir jāpārbūvē:

• P73 Vecumnieki–Nereta–Subate posmā Krasti–Ērberģe (virskārtas AC11 surf pārbūve 29,20.-35,00. km abās joslās);
• A10 Rīga–Ventspils (virskārtas SMA11 pārbūve 58,18.-58,746. kreisās puses joslā);
• V588 Subinaite–Pertnīki–Dūņukrogs (virskārtas AC 11 surf pārbūve 0,2.-1.95. km kreisās puses joslā).

Bez sankcijām par kvalitātes neatbilstībām VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kontrolē arī administratīvo pienākumu izpildi no būvnieku puses. 2017. gadā būvniekiem tika piemēroti 16 līgumsodi, no kuriem lielākā daļa bija par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem. Cenu samazinājums par atkāpēm, kuru labošana nav bijusi lietderīga, pērn bija piemērots 38  gadījumos par kopējo summu 89 692 eiro; papildu garantijas un grozījumi līgumā – 14 gadījumos.

2017. gadā būvniekiem tika piemēroti 16 līgumsodi, no kuriem lielākā daļa bija par satiksmes organizācijas un pievedceļu uzturēšanas pārkāpumiem, kā arī termiņu kavējumiem

2017. gada VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ieviesa stingrākas prasības asfaltēšanas tehnoloģijai uz vairāk noslogotiem ceļiem. Lai ieklāšanas brīdī nodrošinātu vienmērīgāku asfalta sastāvu un temperatūru, stingrākas prasības tiek piemērotas asfalta vedēju kravas kastēm, kā arī ieviesta prasība asfaltbetona masu pirms ieklāšanas pārmaisīt speciālās iekārtās. Rezultātā ir ievērojami uzlabojusies ieklātā asfaltbetona kvalitāte, kas ir konstatēts gan urbto paraugu testēšanas rezultātos, gan pārbaudot izbūvētos posmus ar skaneri. Tas nozīmē, ka uz ceļiem būs mazāk nesablīvētu plankumu, kuros var priekšlaicīgi rasties plaisas un bedres un palielināsies ieklātā seguma kopējais kalpošanas laiks.

2017. gada būvniecības sezonā bija jūtams resursu trūkums būvniecībā un būvuzraudzībā. Sezonas sākumā pietrūka būvuzraugi un atsevišķos gadījumos tamdēļ bija jāatliek būvdarbu uzsākšana.  Savukārt sezonas vidū būvniekiem pietrūka asfaltēšanas jaudas, jo lietainā laika dēļ bija mazāk asfaltēšanai piemērotu dienu, tāpēc tie notika vienlaicīgi, tāpat bija diezgan liels darbu apjoms, kā arī aktīvi būvdarbi notika arī kaimiņvalstīs, kas radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc asfaltēšanas resursiem.

2017. gada būvniecības sezonā bija jūtams resursu trūkums būvniecībā un būvuzraudzībā

Lietainā laika dēļ būvdarbus bieži nācās pārtraukt, vairāk resursu bija jāatvēl ūdens novadīšanai un pievedceļu uzturēšanai. Laika apstākļu dēļ atsevišķos būvniecības objektos arī ir pagarināti to nodošanas termiņi.

2017. gadā LVC pirmo reizi būvdarbu uzraudzībai noslēdza vispārējo vienošanos – tika izraudzīti vairāki uzņēmumi, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, lai veiktu būvdarbu uzraudzību, un kuri tālāk katram objektam sniedza savus finansiālos piedāvājumus, no kuriem tika izvēlēts tas, kuram bija zemākā cena. Tas ļauj efektīvāk plānot laiku un darbu, kā arī mazina iepirkumu strīdu skaitu.  Līdzīgi 2017. gadā tika iepirkti būvprojektu ekspertīžu pakalpojumi, savukārt šogad plānots noslēgt vispārējo vienošanos par segumu atjaunošanas būvdarbiem.

Kopumā 2017.gadā dažāda veida būvdarbi ir veikti 1100 kilometros valsts autoceļu. Darbi notika 153 objektos, tai skaitā uz 28 tiltiem, kā arī 20 satiksmes drošības paaugstināšanas objektos.