Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada decembris.

Kokneses šosejas posmā, kur darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma, negadījumu skaits sarucis līdz nullei.

Tā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš uzsvēra, ka sistēmas ieviešana sevi ir pilnībā attaisnojusi un to lieliski parādot iegūtie dati. Jāatgādina, ka vidējā ātruma kontroles sistēmas jeb point to point pilotprojekts darbību uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no 13,5. km līdz 20,4 km uzsāka šā gada aprīlī līdz septembra beigām.

NEGADĪJUMU NAV

“Pusgada laikā šajā Kokneses šosejas posmā fotoradari ir fiksējuši 5178 pārkāpumus. Tas nozīmē, ka ātruma pārkāpumus ir izdarījuši 0,5% no visiem transportlīdzekļiem, kas šajā konkrētajā vietā ir piedalījušies satiksmē. Šo statistiku mēs apkopojām, ņemot talkā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) tīmekļvietnē pieejamo informāciju par transporta plūsmu,” skaidro J. Golubevs. Runājot par sodiem, par konstatētajiem pārkāpumiem ir uzlikta kopumā soda nauda gandrīz 90 tūkst. apmērā, no kuras uz šo brīdi ir apmaksāti 64,44 tūkst. eiro. J. Golubevs uzsver, ka pats būtiskākais tomēr ir tas, ka pusgada laikā, kamēr darbojās vidējā ātruma kontroles sistēma, šajā ceļa posmā netika konstatēts neviens ceļu satiksmes negadījums. Lai gan iepriekšējo četru gadu laikā te notikuši 22 ceļu satiksmes negadījumi un divi cilvēki ir gājuši bojā. Šie dati parāda sistēmas efektivitāti un tehnisko līdzekļu nozīmīgumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, līdz ar to būtu jārod iespēja vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviest arī citos ceļu posmos. Visvairāk jeb 89% tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums no 11 km/h līdz 30km/h. “Dati rāda, ka ar Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem pārkāpumi ir veikti 59% gadījumu, bet 41% gadījumu pārkāpēji pārvietojās ar ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Tāpat jāpiezīmē, ka tieši ārvalstīs, visvairāk Krievijā un Baltkrievijā, reģistrētie transportlīdzekļi būtiskāk pārkāpj atļauto ātrumu. Tas parāda vienu no problēmām, kas būtu jārisina valstiskā līmenī. Proti, Tieslietu ministrijai (TM), Iekšlietu ministriaji (IeM) un Satiksmes ministrijai būtu jārod risinājumi, kā piemērot sodus par pārkāpumiem trešo valstu pilsoņiem. Latvijā šobrīd viņiem 30 dienu laikā ir iespēja labprātīgi samaksāt šo sodu. Tomēr visbiežāk viņi vienkārši aizbrauc prom. Piemēram, Igaunijā nav iespējams izbraukt no valsts, ja nav samaksāts sods,” piebilda J. Golubevs. Pēc viņa teiktā, Lietuvā jau 25 ceļa posmi ir aprīkoti ar vidējā ātruma kontroles sistēmām.

NO VIENA LĪDZ OTRAM

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredzēja, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografē transportlīdzekļa numurzīmi un fiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografē transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pār­vietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējais braukšanas ātrums ir lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Sistēmas mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu, kā arī ātruma pārkāpēju skaitu. Sistēma ir efektīva, jo tās galvenā priekšrocība – braukšanas ātrums tiek samazināts nevis vienā punktā, kā tas ir stacionāro radaru gadījumā, bet jau konkrētā ceļa posmā. Līdzīgas sistēmas darbojas arī citās Eiropas valstīs, kur tās jau pierādījušas savu efektivitāti.