Gada nogalē Saeimā tradicionāli norisinās nākamā gada budžeta apspriešana. LVC vēlējās uzzināt atsevišķu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Ilgtspējas attīstības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu un Nacionālās drošības komisijas deputātu viedokli par finansējumu valsts autoceļiem 2016. gada valsts budžeta kontekstā. Uzrunājām 18 deputātus, atbildēja puse, aptverot visas Saeimā pārstāvētās politiskajās partijas. Aicinām iepazīties ar deputātu atbildēm.

 Edvards Smiltēns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts (Vienotība)

Foto: Saeimas Kanceleja

Kā jūs vērtējat to, ka ceļi netiek definēti kā valsts budžeta viena no prioritātēm, neskatoties uz to, ka objektīvi raugoties – ne veselība, ne izglītība, ne aizsardzība bez sakārtotiem ceļiem nav uzlabojama?

Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā valdība par svarīgāko prioritāti definējusi valsts iekšējo un ārējo drošību, kas ir mūsu valsts un sabiedrības pastāvēšanas pamats. Apzinoties valsts budžeta iespējas un vajadzības, valdība ir formulējusi, un parlaments atbalsta galvenās budžeta veidošanas prioritātes – drošību, izglītību un veselības sistēmas sakārtošanu, tostarp, nozares darbinieku atalgojuma jautājumu.

Ceļu sakārtošana ir ļoti nozīmīga, īpaši lauku reģionos, kur labs ceļš nozīmē dzīvību un attīstību. Pēdējo gadu laikā finansējums ceļu sakārtošanai ir pieaudzis būtiski, neraugoties uz kādu īpašu statusu. Par to šovasar dzīvē varēja pārliecināties ikviens autovadītājs.

Nenoliedzami, finansējumam ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai ir jāturpina pieaugt tā, lai uz Latvijas simtgadi valsts galvenie ceļi būtu sakārtoti.

 Vai reģionos autoceļu stāvoklis ir problēma?

Par ceļu stāvokli valstī priekšstatu gūstam, ikreiz viesojoties Latvijas pilsētās un novados, tiekoties ar vēlētājiem, kuri allaž kā vienu no būtiskām prioritātēm sev tuvākajā apkārtnē uzsver ceļu remontu nepieciešamību. Apzinoties šī jautājuma nozīmību, pēdējos gados noris aktīvi ceļu remontdarbi ne tikai uz galvenajiem autoceļiem, bet arī reģionos.

Uzskatām, ka jāturpina aktīva sadarbība ar plānošanas reģioniem, lai skaidri apzinātu vietas, kur ceļu stāvoklis ir ļoti kritisks un veicamie remonti ir akūti nepieciešami.

 Vai esat par vai pret Autoceļu fonda atjaunošanu?

Apzināmies, ka Latvijas ceļu kvalitāte ir atkarīga no šim mērķim atvēlētajiem finanšu līdzekļiem, ne tikai iemaksām konkrētajā fondā. Jānorāda, ka autoceļiem paredzētais finansējums – gan valsts, gan pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontiem – pēdējo gadu laikā konsekventi pieaudzis, turklāt 2015.gadā paredzētais budžeta finansējums Valsts autoceļu fondam ir palielinājies par 27,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2014.gadu. Tāpat turpmākajos gados 1 miljards eiro no Eiropas Savienības fondiem paredzēts gan valsts ceļu, gan reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai, un uzskatām, ka valsts uzdevums ir šos līdzekļus sekmīgi izlietot autoceļu kvalitātes uzlabošanai.

Vai Jūsu pārstāvētais politiskais spēks ir parakstījis vienošanos ar biedrību Latvijas autoceļu būvētājs? Vai Jūs zināt šīs vienošanās saturu?

Partija Vienotība sadarbības līgumu ar ceļu nozares pārstāvjiem parakstījusi 2014.gada 5.septembrī.

Saskaņā ar vienošanos parakstītāji apņemas, sagatavojot 2015.gada un nākamo gadu valsts budžeta projektu, panākt vienmērīgu un pakāpenisku ceļu un tiltu sakārtošanai nepieciešamā ikgadējā valsts budžeta, ES fondu finansējuma apjoma pieaugumu, nodrošinot, ka līdz 2020. gadam 80% no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020.gadam.

Tāpat puses vienojušās par nepieciešamību izveidot „Ceļu būves fondu”, kuram tiktu piesaistīts valsts un privātais finansējums, ar mērķi īstenot apjomīgus ceļu jaunbūves projektus privātās un publiskās partnerības ietvaros (PPP), kā arī palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību ceļiem, sasniedzot 30% no ikgadējā valsts budžeta finansējuma.

Vienošanās tekstā ietverta arī apņemšanas harmonizēt ar nodokļiem un nodevām saistītos normatīvos aktus, kuri skar autoceļu būvi un to lietotājus.

 Vai Jūs balsosiet par finansējuma samazinājumu autoceļiem 2016.gada budžetā?

Nākamā gada budžeta projektā pašvaldību ceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai paredzēts par 3,6 milj. EUR vairāk nekā šogad, kā arī uzsāksies jaunā ES finansējuma perioda finanšu resursu investīcijas ceļu tīklā. Tādējādi, finansējums turpinās pieaugt.

Valdības izstrādātais budžeta projekts ir koalīciju veidojošo partiju un to pārraudzīto nozaru vēlmju un nepieciešamību kompromiss, ņemot vērā gan budžeta iespējas, gan ieņēmumus.