Pagājušajā nedēļā notika ikgadējā ceļu nozares konference, kuru organizēja VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Tajā Latvijas un ārvalstu eksperti runāja par nākotnes mobilitāti, esošā Latvijas autoceļu tīkla uzturēšanas iespējām un izaicinājumiem. Par to, kāds ir Satiksmes ministrijas (SM) redzējums par Latvijas autoceļu nākotni “Autoceļu Avīzes” sarunā ar satiksmes ministru Uldi Auguli. 

Pērn SM uzdevumā tika veikta autoceļu inventarizācija, 4000 km valsts autoceļu atzīti par stratēģiski nenozīmīgiem. Kā sokas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību  par vietējo autoceļu nodošanu pašvaldībām?

Patlaban esam vienojušies ar Latvijas Pašvaldību savienību, ka sarunām jānotiek ar visām pašvaldībām, kuru teritorijā ir no valsts pašvaldībām nododamie autoceļu posmi. Satiksmes ministrijas speciālisti plānveidīgi tiekas ar vietvaru pārstāvjiem un runā par šī procesa juridiskajiem un finansiālajiem jautājumiem. Protams, sāpīgākais jautājums ir finansējums, par to no pašvaldību puses ir visvairāk jautājumu, jo pārņemt īpašumu bez finansējuma tā uzturēšanai neviens nevēlas. Plānots ka, nododot vietējo autoceļu posmus pašvaldībām, tiem līdzi varētu iet tas finansējums, kas patlaban no valsts puses ik gadu tiek ieguldīts šo konkrēto posmu ikdienas uzturēšanai. Ir skaidrs, ka šis nebūs ātrs process, un mums nav iezīmēts skaidrs termiņš, līdz kuram pašvaldībām būtu jānodod šie 4 000 kilometru.

Latvijā ir ļoti liels grants ceļu īpatsvars, Lietuvā un īpaši Igaunijā tas ir daudz mazāks. Pavasara vai rudens šķīdoņa laikā grants ceļi lielas grūtības reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vai šī situācija būtu jāmaina? Ka Jūs redzat, cik ilgā laikā Latvijā varētu jūtami samazināties grants ceļu skaits, vai tos plānots noklāt ar melno segumu?

Valsts Latvijas grants ceļos praktiski neko nav investējusi jau vairāk kā 20 gadus, tāpēc daudzviet tie ir sliktā tehniskā stāvoklī. Skaidrs, ka pāris gadu laikā 20 gadu laikā neizdarīto nav iespējams paveikt, bet es esmu pārliecināts, ka situācija ir tiešām nopietna, un steidzami bija vajadzīgi risinājumi. Tieši tāpēc pērn panācām, ka valsts budžetā tiek piešķirts papildu finansējums valsts autoceļu tīklam, un tika pieņemts politisks lēmums šos līdzekļus ieguldīt tieši vietējās nozīmēs autoceļos ar grants segumu. Par šo naudu VAS “Latvijas Valsts autoceļi” (LVC) sakārtos 400 kilometru grants autoceļu, tai skaitā, 140 km tiks noklāti ar melno segumu, pielietojot tā saucamo dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju.

Vēl 30 km grants autoceļu ar melno segumu plāno noklāt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”(LAU). Ar to netiek izbūvēts asfalta autoceļš klasiskajā izpratnē, kā tas notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem, taču ceļš iegūst melno segumu, tas neput, atkušņa un lietus laikā nešķīst, cilvēku dzīves apstākļi pie šādiem ceļiem jūtami uzlabojas. Galvenais uzdevums – pienācīgi rūpēties par autoceļiem ar šādu segumu, jo tie nevar izturēt tādas slodzes, kā asfaltētie, tāpēc, lai ceļi ar dubultās virsmas apstrādi netiktu sabojāti, pa tiem nevajadzētu braukt smagām, pārkrautām fūrēm. Protams, 170 km gadā uz 11 000 km valsts ceļu ar grants segumu nav daudz, bet es uzskatu, ka labāk sākt maziem soļiem kaut ko darīt, nekā nedarīt neko. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā grants autoceļu remontdarbi turpināsies apmēram tādos pašos apjomos.

Protams, man gan kā satiksmes ministram, gan kā autobraucējam gribētos, lai valsts budžetā tiktu piešķirti lielāki līdzekļi ceļu remontdarbiem un uzturēšanai. Taču kā ministrs es arī labi apzinos, ka valstij ir daudz vajadzību, un vienkārši pārdalīt budžeta naudu nozīmētu kādai nozarei to atņemt. Jautājums – kurai? Labas atbildes šim jautājumam nav, tāpēc drīzāk būtu jādomā, kā valsts varētu nopelnīt vairāk naudas, lai būtu papildu ieņēmumi budžetā. Te gan jāsaka ‒ lai valsts varētu vairāk iekasēt nodokļus, ir jāattīstās uzņēmējdarbībai, tai skaitā reģionos, lai tur būtu darba vietas, un tas īsti nav iespējams bez labas ceļu infrastruktūras. Tāpēc skaidrs, ka jebkurā gadījumā autoceļiem ir jābūt vienai no valdības prioritātēm.

Tas, ka šajā un nākamajos divos gados visus papildu pieejamos līdzekļus plānots ieguldīt vietējos autoceļos, nozīmē, ka uz valsts galvenajiem autoceļiem notiks mazāk remontdarbu?

Nē, grants autoceļu remontdarbi notiek, pateicoties papildu līdzekļiem, kas dod mums iespēju izdarīt vairāk, nekā tas bija iepriekš plānots. Līdz ar to remontdarbi turpināsies gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālajiem autoceļiem.

Pērn panācām, ka valsts budžetā tiek piešķirts papildu finansējums valsts autoceļu tīklam, un tika pieņemts politisks lēmums šos līdzekļus ieguldīt tieši vietējās nozīmēs autoceļos ar grants segumu.

Līdz šim galvenais princips, pēc kura tika izvēlēti posmi remontdarbu veikšanai, bija satiksmes intensitāte. Vai tas būtu jāmaina? Ja jā, tad kādiem būtu jābūt šiem kritērijiem?

Es domāju tas būtu jāpapildina vēl arī ar citiem kritērijiem – intensitāte, tehniskais stāvoklis, plānošanas reģionu prioritātes, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, uzņēmējdarbības attīstību, sabiedriskā transporta kustību. Tā kā finansējums tomēr ir nepietiekams, jebkurā gadījumā būs jānosaka prioritātes, jo visus sliktā stāvoklī esošos autoceļus ātri savest kārtībā nav iespējams. Diemžēl šodien mēs redzam sekas nepārdomātam lēmumam par Autoceļu fonda likvidāciju, ko 2003.gadā pieņēma Repšes valdība. Izjaukt labi strādājošu sistēmu ir tiešām viegli, bet izveidot no jauna – daudz, daudz sarežģītāk.

Viens no sliktākajiem ceļu posmiem patlaban ir Vidzemes šosejas “Sēnītes” posms. Vai ir kādas cerības tuvākajā laikā sagaidīt remontdarbus šajā posmā?

Pagājušajā nedēļā izdevās panākt vienošanos par papildu finansējumu Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam. Jau šogad VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinās iepirkumu.

Joprojām nav skaidrības par to, kā un cik lielā apjomā tiks finansēta valsts autoceļu uzturēšana pēc 2020.gada, kad beigsies šajā plānošanas periodā piešķirtie ES fondu līdzekļi. Vai valdība meklē risinājumus? Kādi izskatās tie reālākie? Ko piedāvā Satiksmes ministrija?

Jā, risinājums faktiski ir zināms. No 2020. gada ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem rosinām novirzīt autoceļu remontdarbiem, pakāpeniski palielinot apjomu par 5% gadā, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apjoms, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Šis risinājums, protams, būs jāapstiprina valdībā kopā ar 2019.gada budžetu un nākamo trīs gadu budžetu līdz 2021.gadam. Šo Satiksmes ministrijas priekšlikumu mēs esam iesnieguši, un cīnīsimies par to. Ja valdība mūsu priekšlikumu apstiprinās, tad faktiski līdz 2030.gadam finansējums autoceļiem tiks nodrošināts ne mazākā apjomā kā tagad, kad liela daļa naudas nāk arī no Eiropas fondiem. Faktiski tādā gadījumā tiks atjaunots Autoceļu fonds.

No 2020. gada ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem rosinām novirzīt autoceļu remontdarbiem, pakāpeniski palielinot apjomu par 5% gadā,

Kad varētu būt zināmas aprises par nākamā gada valsts budžeta finansējumu valsts autoceļiem? Vai ir cerība, ka finansējuma apjoms pieaugs?

Šobrīd budžeta process ir pašā sākumā. Vēl notiks ministru diskusijas par nākamo trīs gadu budžetiem. Tad būs pieejamas arī jaunākās makroekonomikas prognozes, uz kurām valsts budžets balstās.

Kāds ir jūsu redzējums par valsts autoceļu tīklu pēc 10 gadiem – kādam tam būtu jābūt?

Valsts galvenajiem autoceļiem būtu jau jābūt sakārtotiem pilnībā, un arī grants ceļu īpatsvars, es domāju, pēc 10 gadiem būs ievērojami samazinājies. Tehnoloģijas, tai skaitā autotransporta jomā, patlaban attīstās ļoti strauji, un, visticamāk, pēc desmit gadiem Latvijā varētu izveidoties situācija, ka vēl joprojām būs jārisina grants autoceļu problēma, un vienlaicīgi – jāstrādā, piemēram, pie tā saucamajiem savienotajiem autoceļiem, kuri nepieciešami transportam, kas arvien vairāk tiek aprīkots ar dažādiem sensoriem, kuri reaģē uz ceļa marķējumiem un citu ceļu aprīkojumu. Valsts autoceļu tīklā jau būs izbūvētas elektrouzpildes stacijas, kā rezultātā uz ceļiem būs arī lielāks elektromobiļu skaits.