Viņš norādīja, ka, izstrādājot jauno standartu, pamatā tika domāts par drošas velosatiksmes veidošanu pilsētvidē. “Un ar to vien šis standarts ir labs,” sacīja Silenieks.

Viņš pastāstīja, ka pirmais standarts pirms vairākiem gadiem tika taisīts ar domu par velobraukšanu pa šosejām, kur veloceliņš būs kā izolēta zona paralēli ceļam. Taču pilsētai tas nederēja un, veidojot infrastruktūru pilsētā, pašvaldības un būvnieki bieži vien improvizēja, jo daudzas detaļas netika atrunātas.

Šajā dokumentā Latvijas Riteņbraucēju apvienībai standartā ir izdevies ielikt filozofiju. “Nav iespējams visas dzīves situācijas aprakstīt un ielikt standartā. Bet tajā ir principi ar atkāpēm un piemēriem, kas projektētājiem liek domāt un meklēt situācijai piemērotus risinājumus,” sacīja Silenieks.

Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs pastāstīja, ka standartā ir ielikti tādi principi kā drošība, tīklu savienojamība, inženiertehniskie risinājumi un ātrums. “Mēs gan standartā neatļāvāmies ielikt tādu niansi kā apstāšanās reizes uz vienu kilometru. Šis jautājums ir atrunāts Dānijas valsts standartā, nosakot, ka vienā kilometrā var apstāties vidēji 1,25 reizes. Jo ir konstatēts – ja velosipēdistam, veicot kādu ceļa posmu, ir pārāk daudz jāapstājas, ir liela varbūtība, ka viņš brauks ar pārkāpumiem,” sacīja Silenieks.

Tāpat viņš norādīja, ka, izstrādājot standartu, ticis domāts par tādu transportlīdzekli kā elektriskie velosipēdi, kuru popularitāte Eiropā strauji aug. “Veloceliņi ir jāveido tā, lai tos varētu droši izbraukt arī ar 25 kilometriem stundā – ātrumu, kāds ir elektriskajam velosipēdam,” stāstīja Silenieks.

Silenieks uzsvēra, ka standarts veidots ar domu, lai tas kalpotu cilvēkam.

Kā ziņots, standarta izstrādē piedalījās Latvijas Valsts ceļi, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Riteņbraucēju apvienība, SIA Elmāra Daniševska birojs un Rīgas domes Satiksmes departaments.

Standarts Velosatiksme nebūs noteikts kā obligāts, un jebkurš pasūtītājs varēs brīvi noteikt tā piemērošanu. Vienlaikus tas būs vienīgais šāda veida dokuments, kurā ir apkopota citu valstu labākā pieredze un risinājumi un kurā balstīt velosatiksmes infrastruktūras projektēšanu. Jaunais standarts ir nosūtīts Standartizācijas birojam, un paredzams, ka tiks apstiprināts nākamā gada sākumā.

Autors: LETA