Daudzviet valstī uz grants ceļiem ir izveidojusies kritiska situācija, tie ir grūti izbraucami, iestājies šķīdonis. Grants ceļu stāvoklis un nestspēja uzlabosies tikai tad, kad ceļi nožūs.

Strauji nokūstot sniegam, gaisa temperatūrai svārstoties ap nulli un regulāri līstot, segas konstrukcija vietām ir pārmitrināta, vietām vēl sasalusi. Atkusušajā  seguma kārtā strauji veidojas bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nav iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi izveidojušās bedrēs un iesēdumos. VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki seko līdzi ceļu stāvoklim un veic apžuvušo ceļu posmu operatīvu greiderēšanu.

Pavasarī atkūstot, grants ceļi kļūst grūti izbraucami un nav strauji uzlabojami, tai skaitā arī tie ceļi, kuros iepriekšējā rudeni ir veikti sakārtošanas darbi. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka no 11 230 kilometriem valsts  autoceļu ar grants-šķembu segumu sliktā stāvoklī ir 4692 kilometri, jo līdzekļu trūkuma dēļ tiem nav atjaunota grants sega un sakārtota ūdens novade. Šajos autoceļos uzlabot braukšanas apstākļus būs iespējams, tikai pilnībā atkūstot un nožūstot segas konstrukcijai. Lai pastāvīgi nodrošinātu labus braukšanas apstākļus uz grants ceļiem, nepieciešams veikt ūdens novades sakārtošanu, izrokot grāvjus un paceļot ceļa klātni virs reljefa, un seguma atjaunošanas darbus, bet posmos ar augstāku satiksmes intensitāti nepieciešams izbūvēt asfalta segumu vai veikt virsmas apstrādi.

Latvijā ir 20 131 kilometrs valsts ceļu, no tiem lielākā daļa ir vietējas nozīmes ceļi ar grants segumu. 8 901 kilometrs ir asfaltēti ceļi, no kuriem vairāk nekā 4250 kilometru atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļi no valsts budžeta saņem nepietiekošu finansējumu un ir iekrājies neieguldīto līdzekļu deficīts vairāk kā četru miljardu eiro apmērā. Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sāk ievērojami uzlaboties, diemžēl valsts vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir liegts izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpēc vienīgais finansēšanas avots vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un attīstībai ir valsts budžets.

Sakarā ar ilgstošu atkusni uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies arī šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības. Ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Pašreizējie ierobežojumi ir atrodami Latvijas Valsts ceļu mājas lapā.

Ilgstošais atkusnis un lietus pastiprina arī bedrīšu veidošanos uz sliktā stāvoklī esošajiem asfaltētajiem autoceļiem. Lai ceļu uzturētāju darbu padarītu maksimāli efektīvu, aicinām autobraucējus avārijas bedres atzīmēt navigācijas lietotnē WAZE, kas kalpo kā papildu informācijas avots.

Ziemā atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī mēdz būt zem nulles, šim nolūkam izmanto auksto asfaltu, ko iespējams iestrādāt arī  nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos.