Drošības auditi palīdz objektīvi novērtēt un paskatīties no malas uz ceļu atbilstību drošības prasībām, novēršot iespējamos satiksmes negadījumus.

Mainoties funkciju sadalījumam starp AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), CSDD tika deleģēts uzdevums ieviest jaunu satiksmes drošības instrumentu – ceļu drošības auditu. Sākotnējā teorētiskā bāze tika aizgūta no tādu valstu kā Lielbritānijas, Dānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes pieredzes, kas tolaik bija vadošās nozares valstis. Tika realizēts Dānijas Ārlietu ministrijas projekts Latvijai Apmācība ceļu drošības auditam. Ceļu drošības audita sistēma Latvijā oficiāli pastāv kopš 2002. gada. Savukārt vairāk nekā pirms desmit gadiem, 2008. gadā Eiropā tika radīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Direktīvas ceturtais pants attiecas uz ceļu drošības auditu. Pēc Direktīvas ieviešanas Latvijas ceļu drošības audita sistēma nebija jākoriģē, jo tā jau pilnībā atbilda Direktīvas prasībām, norāda CSDD Ceļu drošības audita daļas priekšnieka vietnieks Alvis Puķītis. Auditi tiek veikti gan jau esošajiem ceļiem, gan ceļu projektiem. Ceļu drošības auditi ir dubultā pārbaude. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kur tika uzsākti ceļu drošības auditi.

Auditoram jāspēj redzēt ceļu, satiksmi un to problēmas ar ikviena satiksmes dalībnieka acīm.

VAIRĀKI FAKTORI

Ceļu drošības auditu Latvijā drīkst veikt ne tikai CSDD. Normatīvie akti (MK noteikumi Nr. 972 Ceļu drošības audita noteikumi) paredz, ka auditu var veikt jebkura institūcija, kas pilnvarota ar normatīvo aktu vai Ministru kabineta rīkojumu. A. Puķītis gan skaidro, ka līdz šim par nozari nav bijusi interese no kāda cita spēlētāja. “Varbūt tas tāpēc, ka ceļu drošības audita darbs prasa lielu sākotnējo zināšanu krājumu, ilgstošu un nepārtrauktu atdevi, jo nevar pastrādāt par auditoru pāris gadus, kā arī ir nepieciešama patiesa ieinteresētība apskatāmajā jomā. Auditoram jāspēj redzēt ceļu, satiksmi un to problēmas ar ikviena satiksmes dalībnieka acīm,” skaidro A. Puķītis. Viņš arī piebilst, ka ceļu drošības audita darbs bieži neaprobežojas ar darba laiku no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā. Neskatoties uz sezonālajiem un klimatiskajiem apstākļiem, darbs esot jāveic ne tikai gaišajā, bet arī tumšajā diennakts laikā. Sertificēto auditoru saraksts atrodams CSDD mājaslapā. Uz šo brīdi auditoru skaits ir pieci cilvēki. Audita komanda ir ilglaicīgi stabils kolektīvs ar labi darbojošos izzinošo komunikāciju, uzsver CSDD. Runājot par to, cik ilgi ceļu audits tiek veikts, A. Puķītis skaidro, ka ceļa projekta auditam ir piecas stadijas. Audita apjoms konkrētā stadijā noteikts jau minētajos Ministru kabineta (MK) noteikumos. Auditu sāk 25 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja audita pasūtītājs ir iesniedzis nepieciešamos materiālus. Audita ilgums ir atkarīgs no ceļa projekta, būvnieku vai esošā ceļa apjoma un sarežģītības pakāpes, kā arī no auditoriem nepieciešamo izbraukumu skaita. Audita ilgums atkarīgs arī no tā, vai tas tiek veikts ceļa projektam vai jau esošajam ceļam.

LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns atzīmē, ka principā ceļu drošības audits ir skats no malas, jo to veic no uzturētāja, pasūtītāja un būvētāja neatkarīga institūcija, kura novērtē ceļa drošību ar skatu no malas, nedomājot par to, cik tas maksās un vai to var izdarīt. Proti, tiek objektīvi novērtēta ceļa drošības situācija. “Audita mērķis ir panākt, lai ceļu projekti un ar ceļu satiksmi saistīti objekti tiktu izstrādāti atbilstoši ceļu lietotāju drošības prasībām un lai esošais ceļu satiksmes tīkls atbilstu drošības prasībām, novēršot satiksmes negadījumus,” skaidro M. Zaļaiskalns.

PIRMS UN PĒC

Ja audits tiek veikts ceļu projektam, tad tam pēc noteiktās kārtības ir piecas stadijas. “Katrai stadijai ir savs nosaukums. Pirmo stadiju veic vēl pirms pašas projektēšanas uzsākšanas. Šai stadijai nosaukums ir iespējamības stadija. Proti, tiek izskatīta iespēja, ka konkrētajā vietā varētu tikt projektēts ceļš. Šajā stadijā audits ļauj saprast, kādas varētu būt iespējamās problēmas. Otrā ir priekšdarbu stadija. Trešā stadija tiek veikta jau īstajam tehniskajam ceļa projektam.

Ceturtajā stadijā, kad objekts jau ir uzbūvēts, tiek salīdzināts tas, kas ir uzprojektēts ar to, kas ir uzbūvēts dabā. Labs piemērs ir gājēju celiņi. Ja projektētājs uzprojektē celiņu ar līkumu, bet cilvēki iet pa taisno, pēc sešiem mēnešiem var redzēt reālās problēmas. Piemēram, nodilis ceļa marķējums vai iestaigātas taciņas. Tāpēc ir nepieciešama šī monitoringa stadija, kura tiek veikta pusgadu pēc objekta uzbūvēšanas,” skaidro M. Zaļaiskalns.

Sertificēto auditoru saraksts atrodams CSDD mājaslapā.

Savukārt, ja, piemēram, tiek būvēts grants ceļš, tad tam nav nepieciešamas visas piecas stadijas, bet gan tikai trešā. Savukārt, ja tiek taisīti desmit metri no ceļa, auditu veikt nav nepieciešams, tāpat arī ceļu atjaunošanas būvdarbiem, jo ir noteiktas minimālās prasības, kādos gadījumos ceļu drošības audits ir jāveic. Ceļa seguma atjaunošanas būvprojektiem audits netiek veikts, jo šo projektu ietvaros tiek tikai atjaunots ceļa segums, nekāda pārbūve netiek paredzēta, tai netiek atvēlēti līdzekļi. “Valsts autoceļi jau ilgus gadus tiek uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, kad naudas visiem nepieciešamajiem darbiem nepietiek, tāpēc bieži tiek veikta seguma atjaunošana, lai uzlabotu braukšanas apstākļus. Ja pārbūvei naudas nav, tad nav lietderīgi arī veikt auditu,” stāsta M. Zaļaiskalns. Faktiski vislielākais ieguvums ir tad, ja veic auditu pirms projekta realizācijas, nevis pēc tam, jo tā ir iespēja izķert projektā paviršības un kļūdiņas, skaidro eksperti.

Ceļu drošības audita ieteikumi nav obligāti, un audits ir neatkarīgs konsultantu maksas pakalpojums.

ŅEM VĒRĀ

Ceļu drošības audita ieteikumi nav obligāti, un audits ir neatkarīgs konsultantu maksas pakalpojums. “Tā kā ceļu drošības audits ieteikumus veido ar iespējami reālu skatu uz situāciju un lietām, audita pasūtītāji lielu daļu ieteikumu novērtē kā vērā ņemamus. Tā pagājušajā gadā vidēji vienā ceļu drošības audita atzinumā tika sniegtas 11,5 rekomendācijas. Vidēji 76% no atbildēm bija pozitīvas – ieteikumi tiks ņemti vērā. Jāmin gan, ka ne visi pasūtītāji seko MK noteikumu 31. punkta prasībām par nepieciešamību sniegt atbildes. Vērā ņemto ieteikumu apjoms pēdējos piecos gados ir visai stabils: tas veido aptuveni 70% no ceļu drošības audita sniegtajiem ieteikumiem drošības uzlabošanai projektos un būvprojektos,” uzsver A. Puķītis. Audits sastāv no divām daļām – konstatējošās un rezultatīvās daļas, kas ietver secinājumus un, ja ir nepieciešams, arī ieteikumus. Projektētājam ir jāpamato, kāpēc ieteikumi netiek ņemti vērā, kā arī jānorāda, kurus ņems vērā.

LVC Ceļu tīkla daļas vadītājs Jānis Tihonovs skaidro, ka lielākoties auditoru rekomendācijas tiek ņemtas vērā. “Auditors uzraksta savas piezīmes, ko pēc tam nosūta projektētājam, kas par katru piezīmi sniedz savu atbildi, vai tā tiks vai netiks ņemta vērā. Audits nemāca projektētājam kā un ko darīt, bet gan pārbauda situācijas atbilstību dzīvei un normatīvajiem,” uzsver J. Tihonovs. M. Zaļaiskalns piebilst, ka astoņpadsmit gadu laikā ir nedaudz pamainījusies auditoru filozofija. “Tagad raksta reālas lietas, ko ir iespējams izdarīt,” skaidro M. Zaļaiskalns.