Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis:

Pašvaldību funkcijas iezīmē daudz darbības virzienus ikvienam novadam, bet viennozīmīgi viena no galvenajām prioritātēm ir ceļi – gan pašvaldību, gan valsts, gan komersantu (piemēram, VAS “Latvijas valsts meži”). Pēdējos gados varam novērot vairākas pozitīvas tendences – finansējums pieaug, tiesa mums joprojām ir liels struktūrfondu īpatsvars, un būs vēl nepieciešami ļoti daudzi gadi, lai mēs ar ceļiem varētu lepoties. Reģionos ceļš ir viens no būtiskākajiem faktoriem, īpaši lauku viensētās dzīvojošajiem. Nav būtiskas atšķirības, vai esi programmētājs, ārsts, uzņēmējs vai skolotājs, izvēloties dzīves vietu, ceļam, pa kuru no rīta aizbrauc darba gaitās un vakarā atgriezies, ir izšķiroša nozīme.

Atkūstot sniega segai vai ilgstošu lietavu laikā, lielākās problēmas rodas uz vietējās nozīmes autoceļiem, kuriem gandrīz vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas: nav pietiekama ūdens novade no braucamās daļas, ceļmalā esošais grāvis ir aizaudzis un uz ceļa braucamās daļas trūkst planējamās virskārtas. Atsevišķos gadījumos vēl ir ceļi ar bojātām caurtekām un pastiprinātu apaugumu ceļmalās. Šīs ir tās problēmas, ar kurām saskaras ikviena pašvaldība. Un šo darbu veikšanai trūkst nacionālā finansējuma.

Lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji pārskatāmā nākotnē varētu braukt pa labākiem ceļiem, valsts un pašvaldību institūcijām ir jāsadarbojas, kopīgi plānojot valsts un pašvaldības ceļu tīkla optimālo blīvumu un attīstāmo ceļa posmu prioritātes, iespēju robežās ņemot vērā komersantu ceļu tīkla attīstības plānus. Sadarbība nepieciešama arī ceļu attīstībai vajadzīgā finansējuma piesaistei. Būtiski pieņemt pareizus lēmumus, veicot izvēles par konkrēto ceļu atjaunošanu, īpaši tāpēc, ka Latvijā ir blīvs ceļu tīkls un ierobežots finansējums. Mums ir jāspēj izdarīt šīs izvēles, un lai tās būtu pareizas, pašvaldībās, plānošanas reģionos un valstī jābūt labai plānošanai. Mums visiem kopā jāspēj pieņemt izšķirošus lēmumus un prast izskaidrot, kāpēc tieši šāda izvēle un ko tā mums visiem dos. Iespējams, tas ir pats grūtākais. Manuprāt, ir novērojamas pozitīvas tendences, jo ir saskatāma dažādu valsts iestāžu sadarbība, ieklausīšanās un kopēji pētījumi.

Ja runājam par attīstību, tas ceļš ir ilgtermiņa ieguldījums, kura atdevi mēs tiešā veidā uzreiz neredzam, bet izjūtam kā sabiedrības dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības aktivitātes uzlabošanos. Tādēļ ceļu uzturēšanai jāatvēl pietiekams finansējums. Pašvaldībām to izdarīt bija daudz vieglāk, kad bija speciāls Autoceļu fonds, kas diemžēl tika likvidēts. Nākotnē autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai būs nepieciešams lielāks vietējais finansējums, mazinot disproporciju starp ES struktūrfondu un nacionālo finansējumu.