Šogad plānotais finansējums valsts autoceļiem ir līdz 256,143 milj. EUR, no kuriem nedaudz virs 139 milj. EUR veido valsts budžeta bāzes finansējums un līdz 117 milj. EUR − Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Tomēr, lai uzturētu autoceļu tīklu labā stāvoklī, autoceļu remontiem un uzturēšanai gadā būtu nepieciešami aptuveni 490 milj. EUR.

Kopējais autoceļu finansējums (ieskaitot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un Zemkopības ministrijas autoceļu programmu) šogad pārsniedz 300 milj. EUR.

Pēdējos gadus valsts budžeta finansējums nedaudz pieaug, tomēr ar to nepietiek, lai mēs sasniegtu tādu remontdarbu apjomu, ka gada laikā varētu sakārtot vismaz tik ceļu, cik nolietojas, atzīst VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Latvijā joprojām aptuveni 50-55% ceļu ir tādi, kam vajadzīga tūlītēja rekonstrukcija Arī katru pavasari vērojamais bedrīšu daudzums lieliski ilustrē sekas tam, ka savlaicīgi netiek veikti ceļu remontdarbi un rekonstrukcija.

Šogad līdzīgi kā pērn darbus plānots veikt aptuveni 1000 kilometros valsts ceļu, no kuriem nopietnākie projekti būs Pleskavas šosejas (A2) posms no Langstiņu pagrieziena gandrīz līdz Vangažiem, aptverot visas 4 joslas. Segums tiks atjaunots uzreiz abās paralēlajās joslās, satiksmi organizējot pa pretējo joslu. Tāpat šogad tiks veikta Daugavpils – Rēzekne (A13) 20 km gara posma rekonstrukcija, iekļaujot sarežģīto A13 un A6 ceļu krustojumu. Šogad arī sāksies darbi Vecpiebalgā, uz autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30). Līgums par šo posmu tika noslēgts vēl pērn. Turpināsies darbi uz Jelgavas šosejas, kā arī uz Liepājas šosejas virzienā uz Lietuvas robežu.

J.Lange uzskata, ka katru gadu būtu nepieciešams atjaunot tik ceļu, cik ir sasnieguši normatīvo kalpošanas laiku. Ja šie līdzekļi ir regulāri un ilgstoši pieejami, nav arī nepieciešamas dārgas autoceļu atjaunošanas metodes. Taču, ja bāze ir tāda, kāda tā ir šodien, tad, lai uzturētu nemainīgu autoceļu tīkla stāvokli, normatīvajai atjaunošanai un segu rekonstrukcijai gadā būtu nepieciešami aptuveni 490 milj. EUR. Tas ir skaidrojams to pārāk ilgi atliktajiem remontdarbiem, tādēļ segumu bojājumu pakāpe pieaugusi tik tālu, ka tos nevar atjaunot ar lētām tehnoloģijām.

Valsts autoceļu darbiem piešķirtie finanšu līdzekļi jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ievērojami atpalikuši no valsts autoceļu tīkla saglabāšanai un attīstībai nepieciešamajiem, un joprojām netiek pārvarētas šīs sekas, ko 20 gadu garumā radījis nepietiekamais finansējums. Tekošo remontu deficīts šobrīd ir sasniedzis 3,9 miljardus EUR.

Lai asfaltēto segumu uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver 920 km ceļu un papildus ik gadus jārekonstruē ap 190 km ceļu, kuru kalpošanas laiks pārsniedzis 30-40 gadus.