Ceturtdien 1. augustā Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā Rīgā, pie tirdzniecības centra Origo tika atklāta VAS Latvijas Valsts ceļi un ceļu nozares simtgadei veltīta izstāde “Dzīve ir ceļš!”. 1919. gada 1. augustā tika nodibināta Ceļu un būvju virsvalde, kas bija VAS Latvijas valsts ceļi priekštece.

Izstādes atklāšanu vadīja Mārtiņš Ķibilds, klātesošos uzrunāja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un Latvijas Ceļu muzeja vadītāja Indra Dziedātāja, kā arī žurnālists un auto eksperts Atis Jansons un Origo vadītājs Aleksandrs Ņemirovskis. Izstādes atklāšanā piedalījās daudzu Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu un ar to saistīto nozaru pārstāvji. Fotoreportāžas autors Renārs Koris.

1/35

“Latvijas valsts ceļu simts gadus var sadalīt trīs posmos un tie visi ir sākušies ar postažu,” izstādes atklāšanā teica Mārtiņš Ķibilds.  Pirmais posms sākās līdz Ceļu un būvju virsvaldes dibināšanu 1919. gadā, tas sakrita ar Pirmā pasaules kara beigām, pēc kura daudzi ceļi bija izpostīti un trūka visu veidu resursi. Nākamais posms sākās līdz ar okupāciju un Otrā pasaules kara sākumu, kad liela daļa ceļu Latvijā tika izpostīta, tilti sagrauti. Un arī trešais periods, kas iestājās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, sākās ar dramatisku finansējuma kritumu, kad līdzekļu ceļu uzturēšanai vienkārši nebija.

“Visus šos 100 gadus Latvijas ceļu nozares galvenā bagātība ir bijuši cilvēki. Neskatoties uz visām grūtībām, ceļinieki ir strādājuši ar augstu profesionālismu, atbildības sajūtu un godaprātu. To pierāda daudzi sasniegumi šajos 100 gados, tilti, kas tika uzbūvēti pirms daudziem gadiem, joprojām ir izcilas inženiertehniskas būves. Šīs trīs vērtībās: profesionālismu, atbildību un godaprātu ceļinieki saglabā arī šodien,” atklājot izstādi, pauda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

1919. gada 1. augustā tika nodibināta Ceļu un būvju virsvalde, kas bija VAS Latvijas valsts ceļi priekštece Tā uzturēja 703 km šoseju un bruģu. 21 048 km 2. un 3. šķiras ceļu tika uzturēti klaušu kārtā.

1925. gadā tika pieņemts Likums par zemes ceļiem, kas ceļus sadalīja 4 šķirās:

1. šķiras ceļus būvēja un uzturēja valsts (766 km);

2. šķiras ceļus klaušu kārtā laboja zemnieki, bet to uzturēšanā daļēji piedalījās valsts (14 020 km);

3. šķiras ceļus, kurus izmantoja vairākas saimniecības, klaušu kārtā uzturēja un remontēja pašas saimniecības (7 340 km);

4. šķirā ieskaitīja saimniecību pievedceļus, tos uzturēja paši saimnieki.

1929. gadā tika nodibināts pirmais Ceļu fonds, kurā nonāca daļa no valstī iekasētajām nodevām un nodokļiem. Šie līdzekļi tika izmantoti ceļu uzturēšanai un būvniecībai. 1940. gadā valsts ceļiem pienācās finansējums ne tikai no valsts budžeta, bet arī gandrīz 30 miljoni latu no Ceļu fonda, no tiem 8,97 miljoni latu bija iekasētais nodoklis no pārdotā alkohola.

Liela daļa valsts ceļu tika izpostīti Otrā pasaules kara laikā, sevišķi grants ceļi frontes joslā. Tika iznīcināti aptuveni 1000 km šķembu šoseju un sagrauti 660 tilti. Pēckara gados Latvijā ceļus sadalīja Vissavienības nozīmes ceļos, kurus pārzināja Maskavas dibinātā Iekšlietu tautas komisariāta Šoseju pārvalde (Ušosdor), un republikas nozīmes ceļos, kas bija Ministru Padomes Galvenās ceļu pārvaldes pārziņā. Straujāka ceļu nozares attīstība Latvijā sākās 1956. gadā, kad tika izveidoti 26 ceļu ekspluatācijas rajoni. Arī tagad LVC ir 26 reģionālās  nodaļas.

20. gs. 60. gados valsts ceļu tīklā tika iekļauti vietējās nozīmes ceļi, trīskāršojot valsts pārziņā esošo ceļu skaitu kas kopumā sasniedza 20 tūkst. km. Šāds ceļu apjoms valsts pārziņā ir saglabājies līdz mūsdienām. Patlaban  LVC pārvaldījumā ir 20,07 tūkstoši. km valsts autoceļu, no kuriem 46 % ir ar melno, bet 54 % ar grants segumu. LVC pārvaldījumā ir arī 963 tilti, 70 tuneļi un 35,82 tūkstoši. caurteku. Lielākā daļa tiltu ir vecāki par 40 gadiem.

Kopš 2012. gada satiksmes intensitāte uz valsts autoceļiem ar katru gadu pieaug, pērn tā ir pieaugusi par 4 %.

Izstādes “Dzīve ir ceļš!” apmeklētāji var uzzināt interesantus vēsturiskos faktus par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību, tehnoloģiju progresu, izgudrojumiem un inženiertehniskajiem sasniegumiem, kurus guva Latvijas ceļu inženieri un speciālisti. Interesenti arī var apskatīties, kā pirms daudziem gadiem izskatījās ceļi, kuri šodien ir zināmi kā valsts galvenās tranzīta artērijas. Izstāde pie Origo būs apskatāma līdz šā gada 1. novembrim.