Avots: Autoceļu Avīze, 2019. gada decembris

Šogad Jaunpilī izbūvēts Latvijas valsts ceļu tīklā vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts; kopumā šajā būvniecības sezonā darbi veikti uz 23 VAS Latvijas valsts ceļi īpašumā esošiem tiltiem.

Novembrī Lāčplēša dienā Jaunpilī līdzās pilij svinīgi tika atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki–Jaunpils (V1457), un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā. “Tilts ir izbūvēts vēsturiskā vietā līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Tilts ir sanācis gan skaits, gan ilgmūžīgs, domāju, ka to novērtēs arī nākamās paaudzes un tūristi. Šādas konstrukcijas tilts izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā lieliska, skaista inženiertehniska būve,” norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

JAUNAS VĒSMAS

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās. Aigars Geide, LVC Tiltu daļas būvinženieris un projekta vadītājs skaidro, ka vecais tilts pār Bikstupi bija savu laiku nokalpojis un neatbilda sabiedrības un satiksmes drošības izvirzītām prasībām. “Jaunpils pils celta 1301. gadā, Zviedru mūris būvēts ap 1648. gadu. Mūra iekšpusē izvietotā viduslaiku sēta Niedru lija, kurā tiek piedāvātas atraktīvas izklaides viduslaiku garā, raisīja idejas rast risinājumu, kurš sasauktos ar vēsturisko apkārni, būtu estētiski baudāms un nodrošinātu ekspluatācijas prasības, kuras tiek izvirzītas modernai būvei. Izpētot un apkopojot informāciju par Latvijas uzņēmēju spējām, tika izvēlēts inovatīvs risinājums, kurā apkopotas koka un dzelzsbetona labās īpašības. Proti, kur koka sijas ir galvenais nesošais elements un darbojas stiepē, bet dzelzsbetona plātne darbojas tikai spiedē. Šis risinājums arī nodrošina tiltam izvirzītās prasības attiecībā uz kalpošanas laiku, kas ir 100 gadi.  Jāpiebilst, ka līmētās koka sijas ir izgatavotas Latvijā, kas parāda mūsu uzņēmēju spēju un prasmes strādāt ar koku,” uzsver A. Geide. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis nedaudz platāks, garāks un ērtāks satiksmei un gājējiem – tā vienā pusē izbūvēta gājēju ietve. Tilta būvdarbi tika uzsākti šī gada maijā, un tiem bija atvēlētas 190 kalendārās dienas. Darbus veica SIA Rīgas tilti par līgumcenu 634,34 tūkst. eiro ar PVN, ko finansēja valsts budžets.

APJOMS SAMAZINĀS

Kopumā saskaņā ar pēdējiem inventarizācijas datiem valsts pārziņā ir 963 tilti, kas izvietoti uz galvenajiem, reģionālajiem vai vietējiem valsts autoceļiem. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ainārs Paeglītis norāda, ka Latvijā reāla tiltu pārvaldība ir aptuveni 50% tiltu, un tie atrodas LVC pārziņā. Pēc viņa domām esošā tiltu vadības sistēma, kas ir salīdzinoši veiksmīga, būtu jāpapildina un jāatjauno. Kā arī vairāk jāizmanto jau esošie dati attiecībā uz tiltu tehnisko stāvokli. Jāmin, ka šobrīd labā stāvoklī ir 28,3% valsts pārziņā esošo tiltu. Runājot par šo gadu, VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis norāda, ka dažādu veidu būvdarbi, tādi kā atjaunošana, pārbūve, jaunu tiltu būvniecība esošo vietā veikta kopumā valsts pārziņā esošiem 23 tiltiem, no tiem uz 12 tiltiem darbi šajā būvniecības sezonā pabeigti pilnībā. Jāmin, ka no kopējā skaita Sēnītes posmā uz Vidzemes šosejas (A2) darbi notika uz deviņiem ceļa pārvadiem.