Pagājušajā gadā meteorologu veiktais pētījums liecina, ka Latvijā turpmākajos gados pieaugs nokrišņu daudzums, tie būs intensīvāki, ziemas – siltākas un  biežāk piedzīvosim temperatūras svārstības ap nulli, kas ceļu būves un būvniecības procesu ietekmē negatīvi.

Pozitīvā ziņa – būvdarbu sezona būs garāka – būs iespējams ilgāku periodu veikt būvdarbus, VAS “Latvijas Valsts ceļu” rīkotajā ikgadējā konferencē “Valsts ceļu tikla nākotne: iespējas un izaicinājumi” atzina meteorologs Toms Bricis. Viņš arī norādīja, ka ir cerība, ka tuvākajās desmitgadēs Kurzemē sagaidīsim ziemas bez sala, kas ietaupīs ceļu uzturēšanas – sniega tīrīšanas un pretslīdes materiālu kaisīšanas izmaksas un ceļi mazāk bojāsies.

Viņš arī aicināja nozari veikt pētījumu par to, kā laika apstākļi nākotnē varētu ietekmēt konkrēto ceļu būvniecības nozari, jo pērn Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktais ir visaptverošs klimata pētījums par pēdējiem 50 gadiem Latvijā, kas ļauj labāk prognozēt iespējamās izmaiņas tuvākajās desmitgadēs.

T.Bricis atzina, ka gaisa temperatūra valstī paaugstinās. Visi ir dzirdējuši, ka klimata pārmaiņas notiek, un galvenā izmaiņa ir tā, ka kļūst siltāks. Pētījums arī apgāž mītu par to, ka gadalaiki nobīdās uz priekšu – pavasaris, vasara iestājas vēlāk un rudens ievelkas. Vidējā mēneša gaisa temperatūras līkne liecina, ka vidējā mēneša gaisa temperatūra paaugstinās.

“Ziemas kļūst siltākas, un, lai arī šogad pavasaris ir ievilcies, iepriekšējos gados arī esam piedzīvojuši dažus garus pavasarus, un kopumā tie kļūst agrāki un siltāki. Vasaras otrā pusē – jūlijā, augustā konstatēti ievērojami temperatūras kāpumi, biežāki karstuma viļņi. Rudens paliek siltāks pavisam nebūtiski, turpretī ziemas kļūst ievērojamāki siltākas”.

Nākamajās desmitgadēs diezgan reālas ir prognozes, ka Kurzemes pusē sala nebūs vispār.

Veģetācijas periodu (gada periods, kad norisinās augu augšana un attīstība – parasti no kultūraugu sējas līdz novākšanai), kas klimatoloģijā ir fundamentāls parametrs, T.Bricis salīdzināja ar ceļubūves periodu, jo veģetācija līdzīgi kā ceļubūve ir iespējama tikai tad, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedz +5˚C. Tendence liecina, ka veģetācijas perioda garums ir svārstīgs ‒ ir tādi gadi, kuros veģetācijas periodi ir 280 dienas, un ir tādi, kuros nav pat 200 dienu, un šīs svārstības saglabāsies arī turpmākajos gados.

“Atsevišķas pētīšanas vērts pēc T.Briča domām, ir periodi bez atkušņa, jo tas atstāj lielu ietekmi uz ceļiem. Pēdējo desmitgažu rādītāji liecina, ka ir novērojamas lielas teritoriālās atšķirības – no nepilnām 40 dienām Kurzemē līdz divreiz vairāk – 80 dienām Vidzemē. Un meteorologs prognozē, ka šis periods – ar pastāvīgu salu, kļūs īsāks. Bet periods, kad gaisa temperatūras svārstības ir ap nulli – visticamāk kļūs garāks. Tomēr nākamajās desmitgadēs diezgan reālas ir prognozes, ka Kurzemes pusē sala nebūs vispār.”

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā palielinās – pieaugums ir vidēji par 6-10% gadsimtā.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā palielinās – pieaugums ir vidēji par 6-10% gadsimtā. Kopš 60.gadiem ir vērojams neliels, stabils kāpums. Vienlaikus vērojamas milzīgas ikgadējas svārstības, kuras ļoti labi redzējām pagājušajā gadā. Vietas ar vislielāko nokrišņu daudzumu joprojām ir Kurzemes rietumdaļa un Vidzemes augstiene.

Dienu skaitam ar stipriem nokrišņiem (vismaz 10 mm) tendence ir pieaugoša. Un pēdējos 10 gados Rīgā nav bijis tāds gads, kurā vienu dienu ir vismaz 30 mm nokrišņu. Rīgai, lai ielas būtu applūdušas, pietiek  ar 15 mm stundas laikā. Katru gadu ir vismaz viena šāda lietusgāze.

Pēdējos 10 gados Rīgā nav bijis tāds gads, kurā vienu dienu ir vismaz 30 mm nokrišņu.

Arī reģionos nokrišņu intensitātei ir nepārprotama tendence pieaugt. Ir pilnīgi skaidrs, ka dienu skaits ar stipriem nokrišņiem palielinās vidēji par 1-3 dienām.

Pagājušā gada plūdi Latgalē, skatoties uz Latviju kopumā, ir retums, bet ne izņēmums – lokāli, reģionāli šādas lietavas ir pa laikam atkārtojas. Pērn Rēzeknē netika pārspēts 60.gadu Ventspils rekords, kad sešās stundās vien nolija vairāk, nekā pērn Latgalē. Diemžēl tolaik šādas stihiskas lietas tika slēptas un nav saglabājušies ne foto, ne video materiāli par notikušo.

Tik spēcīgus nokrišņus Rēzekne un Baltinava nākamreiz piedzīvos tikai pēc vairākām desmitgadēm.

Uz jautājumu, vai šādām stihijām ir kā īpaši jāgatavojas vai savādāk jābūvē ceļi, T.Bricis atbildēja: “Es neuzskatu, ka šādām stihijām vajadzētu īpaši gatavoties, jo tik spēcīgus nokrišņus Rēzekne un Baltinava nākamreiz piedzīvos tikai pēc vairākām desmitgadēm.”