Vienīgais jaunais ceļš, kurš tuvākajos gados tiks izbūvēts Latvijā, ir Ķekavas apvedceļš, kuru būvēs, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. Taču VAS “Latvijas Valsts ceļi” plāno un izstrādā arī citus lielus nākotnes attīstības projektus. Tiesa, tie, iespējams, tiks īstenoti tikai nākamajos 20 gados. Kādas ir tālās jauno autoceļu perspektīvas, pētīja “Autoceļu avīze”.  

Lai izlemtu, kurā virzienā ir nepieciešams būvēt jaunu autoceļu vai paplašināt esošo, tiek vērtēti vairāki kritēriji: transporta plūsmas analīze, autoceļu posma tehniskā kvalitāte, speciālisti pēta arī esošo autoceļu piemērotību prognozētajai satiksmes intensitātei un transportlīdzekļu sastāvam (slodzēm).

Vēl pirms projektēšanas sākšanas, jaunu autoceļu izbūves vai pārbūves projektiem veic izpēti. Tās mērķis ir noskaidrot šo projektu īstenošanas sociālekonomisko nepieciešamību, un atbilstoši gada vidējās diennakts satiksmes intensitātei noteikt izdevīgāko trases novietojumu, ceļa platumu, optimālākos ceļa konstrukciju un inženierbūvju risinājumus. Tiek vērtēts arī projekta īstenošanas iespējamais grafiks, projekta ekonomiskā efektivitāte, kā arī ietekme uz vidi.  Liela daļa šo izpētes darbu notiek sadarbībā ar iesaistītajām pašvaldībām.

Latvijai ir saistoša arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kas nosaka ‒ dalībvalstis nodrošina Eiropas transporta (TEN-T) tīkla ceļu infrastruktūras attīstību.

Pēc sākotnējās izpētes seko nākamais projektēšanas etaps ‒ tiek gatavoti skiču projekti. Šo būvprojektu izstrāde nodrošina projekta tālāku sagatavošanu izpētes procesā izvēlētajam trases variantam – precīzāk nosakot būvniecības izmaksas, iegūstamās zemes un ekonomiski attaisnojamu būvdarbu laiku. Būvprojekts minimālā sastāvā ataino būves pamatideju un būs pamats tālākai būvprojekta izstrādei un būvatļaujas saņemšanai.

Ķekavas apvedceļš

Ķekavas apvedceļš pēc izbūves būs jauns autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,9. – 25. km, kas būs daļa no starptautiskā autoceļa VIA Baltica (E67 ) (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā, nodrošinot valsts galvaspilsētas Rīgas tiešāko un ātrāko savienojumu ar kaimiņvalsti – Lietuvu un citām Eiropas valstīm. Autoceļš nodrošina satiksmes plūsmu cauri Rīgai tālāk uz Rīgas apvedceļu (Baltezers-Saulkalne, A4), Rīgas apvedceļu (Salaspils-Babīte, A5), autoceļiem Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas rob. (Patarnieki) (A6), Rīga-Jelgava-Lietuvas rob. (Meitene) (A8) un Rīga (Skulte)-Liepāja (A9).

Esošais autoceļš E67 /A7 posmā Rīga- Ķekava ir viens no visnoslogotākajiem Latvijā un pēdējo 15 gadu laikā satiksmes intensitāte pieaugusi vairākas reizes, pārsniedzot 17 000 transportlīdzekļu diennaktī. Līdz ar to jau pašlaik satiksmes intensitāte trīskārt pārsniedz to autoceļa noslodzi, kādai tas bijis projektēts, turklāt tas ir vienīgais 2 joslu brauktuves izvads no Rīgas pilsētas.

PP iepirkuma dokumentācijas un procesa sagatavošanai uz atklāta konkursa rezultātu pamata tika piesaistīti ārējie juridiskie un finanšu konsultanti – SIA “Deloitte Latvia”

2017.gada 16.jūlijā Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomē tika pieņemts pozitīvs lēmums par projekta finansēšanu (paredzot finansējumu arī no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI)). Veiksmīgi pabeigta projekta IVN procedūra, 2017. gada 9. martā IVN akceptēts Ķekavas novada pašvaldībā. Ir izstrādātas projekta tehniskās prasības projektēšanas, būvniecības, ikdienas uzturēšanas un seguma atjaunošanas darbiem. Atpirkti 75% projekta vajadzībām nepieciešamo zemju.

Rīgas apvedceļa (Baltezers – Saulkalne) (A4) pārbūve

Šī projekta galvenais mērķis ir esošo galvenā ceļa posmu 20 km garumā pārbūvēt par divu brauktuvju ceļu ar četrām joslām. Tāpat projekta ietvaros paredzēts vienlīmeņa krustojumus pārbūvēt par divu līmeņu satiksmes mezgliem. Paralēli tiks izbūvēts ceļš vietējai satiksmei.

Skiču projekts šim posmam ir jau izstrādāts un patlaban tiek gatavots ietekmes uz vidi novērtējums, tā izstrādi plānots pabeigt 2018. gadā.

Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs (TAP 2020) noteikto uzdevumu, šo projektu plānots finansēt līdzīgi kā Ķekavas apvedceļu – publiskās privātās partnerības (PPP), jeb valsts un privātuzņēmēju sadarbības veidā.

Autoceļa Tīnūži – Koknese (P80) pagarinājums, jeb E22 Austrumu ievads Rīgā

Šis projekts paredz pagarināt esošo reģionālo autoceļu Tīnūži – Koknese (P80), izveidojot ievadu Rīgā līdz Slāvu aplim. Tas nozīmē, ka posmā no Dreiliņu apļa Rīgā līdz Kranciema karjeram tiks izveidots jauns ceļš, kas savienos jau izbūvēto E22 posmu Kranciema karjers – Koknese ar Rīgas pilsētas maģistrālajām ielām. Posmā no Rīgas apvedceļa (Baltezers – Saulkalne) (A4) līdz Kranciema karjeram ir paredzēts uzbūvēt vienas brauktuves (divu joslu) ātrsatiksmes autoceļu 16,95 km garumā. Savukārt turpinājumā ‒ no Dreiliņu apļa Rīgā līdz apvedceļam ‒ divu brauktuvju (četru joslu) ātrsatiksmes autoceļu 12,05 km garumā. Posms ir sadalīts divās daļās. Un 1.daļai – posmam no Dreiliņu apļa Rīgā līdz Rīgas apvedceļam ‒ tiek izstrādāts skiču projekts, kas varētu būt gatavs līdz 2020. gadam. Paralēli 2.daļai, no Rīgas apvedceļa līdz Kranciema karjeram skiču projektu plānots sākt izstrādāt 2018. gadā.

Šī projekta rezultātā tiks izveidots vienots E22 maršruta posms no Rīgas līdz Koknesei.

Bauskas un Iecavas apvedceļi

Projekta mērķis ir satiksmes apstākļu uzlabošana Bauskas un Iecavas pilsētās, tostarp tranzīta satiksmei E67 Via Baltica maršrutā izbūvējot Iecavas pilsētas apvedceļu 22,7 km un Bauskas pilsētas apvedceļu 16,1 km garumā. Plānots, ka pirmo varētu realizēt Bauskas apvedceļu.

Baltezera apvedceļš

Baltezera apvedceļam ir jau veikta izpēte, un šis projekts gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 km garumā varētu veidot pieslēgumu galvaspilsētas Ziemeļu koridora 1.posmam, kas gan pagaidām ir atlikts. Tāpat šī projekta īstenošanu šobrīd kavē tas, ka nav iegūts pašvaldības atbalsts par projekta 2. daļu – Tallinas šosejas (A1) jeb VIA Baltica (E67) posma Ādaži – Lilaste pārbūvi par 2 brauktuvju četru joslu ceļu.