VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Satiksmes ministrijas (SM) uzdevumā ir veikusi autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju. Piesaistot izdevniecību “Jāņa sēta”, ir izstrādāts interaktīvs kartogrāfisks instruments, kurā apkopota informācija par valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem, par satiksmes intensitāti un vairākiem sociālekonomiskiem aspektiem, kā arī dati par valstij piederošo ceļu tehnisko stāvokli.

Turpmāk šo instrumentu varēs izmantot valsts autoceļu remontdarbu plānošanai, vērtējot arī apdzīvoto vietu sasniedzamību, iedzīvotāju izvietojumu, esošo sabiedriskā transporta maršrutu un izmaiņas skolu tīklā.

“Inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā”

Pārskatīs atsevišķu posmu piederību

LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis veikto autoceļu izvērtējumu šogad novembrī prezentēja Autoceļu padomes sēdē*. “Inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie vairāk nepilda sākotnējo funkciju – savienot dažādas apdzīvotas vietas dažādos pagastos. Šie ceļu posmi pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām. Tādēļ šos ceļu posmus valsts varētu nodot attiecīgajai pašvaldībai,” pauda M.Lazdovskis.

Autoceļš pa kuru dienā brauc 50-100 mašīnas valsts mērogā ir ļoti maz noslogots un tā nozīmība proporcionāli ir salīdzinoši neliela. Tajā pašā laikā pašvaldībai šis ceļš var būt ļoti nozīmīgs. Pašvaldības ceļi nereti ir vēl mazāk noslogoti, līdz ar to, lemjot par to, kuru ceļu turpmāk primāri uzlabot, bieži ir nepieciešams izvēlēties starp pavisam maz noslogoto pašvaldības ceļu un maz noslogoto valstij piederošo ceļu, un lietderīgi būtu, ieguldīt naudu tajos posmos, kurus izmanto vairāk cilvēku. M.Lazdovskis arī norādīja, ka par finansējumu, mainot autoceļa posma piederību, patlaban vēl nav rasta atbilde, taču viens no variantiem ir, ka pašvaldība to uzturētu pati, bet valsts piešķirtu līdzfinansējumu, kuru līdz šim tērēja ceļa uzturēšanai. Nepieciešamās investīcijas šajos 4000 km autoceļu LVC nav ieguldījuši, un pārskatāmā perspektīvā tas arī nenotiktu. Ar to finansējumu, kas ir pieejams, visa esošā valsts autoceļu tīkla uzturēšanai nepietiek, tāpēc ir jāizvēlas prioritātes un jāiegulda līdzekļi tajos autoceļos, kas ir visvairāk nepieciešami valsts un reģionālās mobilitātes mērogā.

Palīdzēs veikt izvēli

M.Lazdovskis atzina, ka izveidotais instruments ļauj paskatīties uz ceļu tīklu visaptveroši, ne tikai  no autoceļu tehniskā stāvokļa un satiksmes intensitāte viedokļa, bet plašāk, ņemot vērā arī to, kur dzīvo skolēni, kur atrodas uzņēmumi, kur mājsaimniecības, lai varētu precīzāk noteikt prioritātes. Jau izstrādātie trīs gadu remontdarbu plāni, visticamāk, netiks pārskatīti,  taču tālākā perspektīvā, domājot, piemēram, kuru no diviem vienādi sliktiem ceļa posmiem ar aptuveni vienādu satiksmes intensitāti remontēt, būs iespēja pieņemt izvērtu un datos balstītu lēmumu.

Pētījuma rezultātā identificēti arī 26 valsts vietējo ceļu posmi kurus nepieciešams savest kārtībā, ņemot vērā topošo skolu tīkla reformu, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi skolām. Tuvākajā laikā plānots veikt aprēķinus, cik liels finansējums ir nepieciešams šo posmu sakārtošanai.

“Autoceļš pa kuru dienā brauc 50-100 mašīnas valsts mērogā ir ļoti maz noslogots un tā nozīmība proporcionāli ir salīdzinoši neliela”

Darbu turpinās domnīca

Pēc inventarizācijas veikšanas tiks veidota darba grupa, un tās galvenais darbs vienoties ar pašvaldībām par principiem uz kādiem ceļus varētu nodot. Iespējams, ar šī paša rīka palīdzību arī pašvaldībām būtu jāapskatās uz savu ceļa tīklu lai identificētu, vai visus ceļus, kas, piemēram, ved uz vienu mājsaimniecību, būtu jāuztur par nodokļu maksātāju līdzekļiem, vai arī šie mazie pievedceļi tomēr jānodod privātīpašumā, paredzot arī atbalsta pasākumus atsevišķām iedzīvotāju grupām, bet pašvaldībai jāiegulda līdzekļi lielākas intensitātes ceļos. Visi šie jautājumi, protams, jāvērtē juridiski, tāpēc domnīcā bez Satiksmes ministrijas, LVC un pašvaldībām jāpiedalās arī VARAM pārstāvjiem, ir pārliecināts M.Lazdovskis.

*Autoceļu padome (AP) ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un laikus atjaunotu autoceļu tīklu valstī. AP sastāvā ir satiksmes, finanšu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, ekonomikas ministri, Pārresoru koordinācijas centra pilnvarotais pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētāji, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs, dažādu nozares asociāciju vadītāji, Rīgas domes, kā arī plānošanas reģionu pilnvaroti pārstāvji.