Prof. Ivars Austers, psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs.

Attiecībā uz autovadītāju uzvedību un braukšanas kultūru, atrodoties satiksmē, Latvija nav unikāla, ja salīdzina ar citām postpadomju valstīm. Tās ir valstis, kurās krasi izmainījās politiskā iekārta un parādījās ekonomiskā brīvība. Pēkšņi cilvēkiem radās iespēja piepildīt savu vēlmi pēc varas.

Pētījumi atklāj, ka tajās valstīs, kur varas vērtība tiek likta augstāk un ir svarīgāka, ceļu satiksmes noteikumi tiek pārkāpti biežāk. To parāda arī situācija citās Eiropas valstīs. Piemēram, Lielbritānijā ir ļoti labi rādītāji attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Nevar teikt, ka to nav nemaz, bet salīdzinoši tie notiek retāk. Vienlaikus pētījumi liecina, ka Lielbritānijas iedzīvotājiem varai ir mazāka nozīme. Savukārt, piemēram, tādās valstīs kā Polija, Latvija, Lietuva vara tiek vērtēta ļoti augstu. Tie, kuriem dominē tā sauktās egocentriskās vērtības, pirmām kārtām vara, vajadzība ieņemt augstāku vietu hierarhijā, piemīt lielāka tendence apzināti braukt riskantāk, apzināti rupji pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Viens no varas izpausmes veidiem ir tā dēvētais prestižs – ka tu demonstrē citiem to, kāds ir tavs reālais vai bieži vien iedomātais ideālais statuss. Pat ja tāda īstenībā nav, tas ir viens no veidiem, kā mānīt citus cilvēkus, kā izlikties, piemēram, par pēdējo sagrabināto naudu nopērkot prestižas markas auto.

Runājot par paaudžu maiņu un varu, man prātā nāk viena amerikāņu latvieša citāts, diemžēl neatceros viņa vārdu: “Jūs Latvijā ar automašīnām braucat tikai pirmajā vai otrajā paaudzē.” Visticamāk, ka Amerika tam, ko šobrīd piedzīvo Latvija, gāja cauri tūlīt pēc Otrā pasaules kara, un pa šo laiku braukšanas kultūra jau ir mainījusies.

Kopumā raugoties no sava kā autovadītāja skatu punkta, redzu, ka situācija uz ceļiem un satiksmē pamazām mainās un uzlabojas. Protams, noteikumus uztver kā brīvības ierobežojumu. Tomēr, ja kādā brīdī tiek fiksēti vairāk kādi konkrēti pārkāpumi ceļu satiksmē, visticamāk, tas ir saistīts ar Valsts policijas pastiprinātu darbu. Ir lietas, kas bija aktuālas pirms padsmit gadiem,  bet šobrīd tās vairs nevar novērot, piemēram, ir mazinājusies rupja un riskanta braukšana, joslu mainīšana pilsētā u.c. Tomēr ir nākušās klāt citas lietas. Viena no tām ir mobilo ierīču lietošana pie automašīnas stūres. Cilvēki iluzori domā, ja līdz šim ar viņiem nekas nav noticis, tad tā būs arī turpmāk. Lietojot šīs ierīces, vadot automašīnu, risks strauji pieaug.

Veiktās sociālās kampaņas, kas māca un kaunina tos, kuri lieto mobilās ierīces vai sēžas pie stūres alkohola reibumā, noteikti strādā, vismaz attiecībā uz alkoholu noteikti. Ja pirms vairākiem gadiem bija pieņemami vadīt automašīnu alkohola reibumā, tad šobrīd šī tendence ir mazinājusies.