Pasaulē pieaug nokalpojušā asfalta pielietošana jaunu asfalta maisījumu ražošanā. Tas ir saistīts ar iespēju pazemināt ražošanas izmaksas, kā arī samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Arī Latvijā pēdējos gados vērojama pastiprināta interese otrreizēji izmantot frēzēto asfaltu tieši jauna asfalta ražošanā. Piemēram, asfalta reciklēšana karstajos asfalta maisījumos dod iespēju samazināt ražošanas izmaksas un saudzēt apkārtējo vidi, tomēr tas iespējams tikai, ja maisījums, kura sastāvā ir frēzētais asfalts, spēj nodrošināt nepieciešamās seguma kalpošanas ilgumu un īpašības.

Šī iemesla dēļ ne visu frēzēto asfaltu vajadzētu pielietot jaunu maisījumu ražošanā, norādīts pētījumā par reciklētā asfalta izmantošanu karstajos asfalta maisījumos, ko Rīgas Tehniskās universitāte (RTU) veikusi pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma. Vispirms jāizvērtē materiāla īpašības un pielietošanas drošība attiecībā pret cilvēku veselību un vides aizsardzību. Pēc izvērtēšanas priekšroka dodama pielietojumam ar vislielāko pievienoto vērtību. Kā norāda attīstīto valstu prakse, vairumā gadījumu tas nozīmē atkārtotu izmantošanu asfalta ražošanā. Gan ASV, gan Eiropā frēzētā asfalta patēriņš jaunu maisījumu ražošanā pēdējos gados ievērojami pieaudzis.

Atkārtoti izmantotus asfalta būvgružus sauc par reciklētu asfaltu.

Stingrs regulējums

Asfalts ir ceļa segas materiāls, kura ražošana tiek regulēta ar salīdzinoši stingriem noteikumiem. No šī materiāla izgatavošanas un iestrādes kvalitātes lielā mērā ir atkarīga ceļa konstrukcijas un arī satiksmes kvalitāte. Tāpēc visi asfalta ražošanai nepieciešamie izejmateriāli tiek pakļauti stingrām normatīvu prasībām.

Lai asfalta maisījuma ražošanai varētu izmantot neklasificētus materiālus, piemēram, būvgružus, tajā skaitā arī veco asfaltu, tiem nepieciešama rūpīga apstrāde.

Līdz šim gan parasti tas nozīmēja to, ka jauna materiāla izmantošana ir izdevīgāka, skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras profesors Atis Zariņš. Tomēr viņš norāda, ka pastāv iespējas padarīt asfalta materiālu atkārtotu izmantošanu pievilcīgāku. Atkārtoti izmantotus asfalta būvgružus sauc par reciklētu asfaltu. Latvijas ceļu vajadzībām vairums no asfalta ražošanai nepieciešamajām izejvielām tiek importētas. Tajā skaitā galvenā un dārgākā maisījuma komponente – bitumens tiek importēta 100% apjomā.  Nolietotais asfalts jeb asfalta būvgruži, kuru sastāvā ir bitumens, nav videi nekaitīgs produkts. Tas ir atbilstoši jāuzglabā, un šis process prasa ne mazus resursus. Taču izveidojot un prasmīgi manipulējot ar attiecīgiem ekonomiskiem instrumentiem, ir iespējams padarīt asfalta otrreizēju izmantošanu izdevīgu. Tā mainot ražotāja motivāciju to izmantot asfalta izgatavošanas procesā un atgriezt nolietoto segumu atpakaļ ceļa konstrukcijā,” skaidro A. Zariņš. Profesors arī norāda, ka galvenais asfalta  novecošanas iemesls ir ēterisko savienojumu pakāpeniska iztvaikošana no bitumena. Tas kļūst trausls un asfalts zaudē savas elastīgās īpašības un ārējo iedarbību ietekmē sabrūk. Asfalts nav mūžīgs. Tā maksimālais kalpošanas ilgums pamata kārtā nepārsniedz 15 līdz 20 gadus, bet seguma kārtās tas vidēji ir ap 8 līdz 10 gadiem. Ja mērķis ir nodrošināt satiksmes kvalitātes līmeni, tad savu laiku nokalpojušās asfalta kārtas ir jāmaina neatkarīgi no slodzes režīma. Saglabāt veco asfalta kārtu zem jaunā seguma parasti neatmaksājas, jo būs jāpaaugstina esošais ceļa līmenis, un vecajā segumā esošās plaisas un citi bojājumi bez salīdzinoši dārgas un rūpīgas apstrādes, nenovēršami atsauksies uz jaunā seguma kvalitāti un ilgmūžību.

Vecais asfalts parasti tiek nojaukts vai nofrēzēts un nonāk būvgružu kategorijā. Faktiski var teikt, ka agrāk vecais asfalts bija atkritumi, bet šie laiki ir pagājuši un ES līmenī tas ir atzīts par būvmateriālu.

Vairākas iespējas

Atkārtotai asfalta izmantošanai ir dažādi varianti. To var izmantot segas pamata kārtā, segumā vai uzbērumam ar vai bez pievienota minerālmateriāla vai saistvielas. Efektīvākais veids ir to izmantot segas konstrukcijā, samazinot nepieciešamā svaigā bitumena daudzumu segas konstrukcijā, kurš Latvijas ceļiem 100% tiek importēts, skaidro profesors A. Zariņš. “Taču izmantojot veco asfaltu, jāņem vērā, ka tajā esošā bitumena īpašības nav tādas kā jaunam. Tāpat nojaukšanas procesā ir, iespējams, mainīta arī sastāva granulometrija. Piemēram, ja sega ir nojaukta to frēzējot, tad atgūtajā materiālā, salīdzinot ar sākotnējo struktūru, būs ievērojami palielinājies minerālmateriāla smalkās frakcijas īpatsvars. Katras atgūtās reciklētā asfalta partijas granulometrija ir jāpārbauda un jāpieņem lēmums par nepieciešamajiem jaunā maisījuma struktūras uzlabošanas pasākumiem. Tāpat jāpārbauda arī bitumena īpašības atgūtajā sastāvā,” norāda A. Zariņš. Uzlabot reciklētā asfalta sastāvu var, pievienojot trūkstošo minerālmateriāla frakciju un saistvielu, kā arī dažādu bitumena īpašības atjaunojošas piedevas (rejuvenatoru), ja atgūto materiālu ir paredzēts izmantot asfalta maisījuma ražošanai.  Nepieciešamā jaunā bitumena ekonomija atkarībā no reciklētā asfalta sastāva un jaunās segas konstrukcijas specifikas ir apmēram no 5% līdz 20%.

Latvijā biežākais reciklēto asfaltu lietojums ir segas pamata konstrukcijā, lietojot gan ar, gan bez saistvielas. Retāk tas tiek izmantots karstā asfalta maisījumos. Pamata maisījumos kā saistvielu lieto gan cementu, gan bitumenu.

Jānis Baumanis, VAS Latvijas Valsts ceļi Pētniecības vadības un attīstības daļas,projektu vadītājs

“Praksē frēzētā asfalta saturs maisījumos var būt dažāds, līdz noteiktajai robežai, un ir atkarīgs no būvnieka, kādas ir viņa tehnoloģiskās iespējas un kādas kvalitātes ir pats frēzētais materiāls.   Pasaules praksē izmanto arī lielāku frēzētā materiāla saturu maisījumos. Ir pat ieklāti segumi ar 100% reciklēto materiālu. Mēs laboratorijā neveicam frēzētā materiāla testus, materiāla atbilstību vērtē būvnieks. Mēs pārbaudām galaproduktu un tam ir jāatbilst tieši tādām pašām prasībām, kā maisījumiem bez frēzētā materiāla. Frēzētajos materiālos vērtē bitumena saturu, kvalitāti, minerālmateriāla kvalitāti utt.  Asfaltus ar frēzēto materiālu jāprojektē saskaņā ar LVS EN 13108-8 standartu.

Izmanto bieži

Eksistē arī dažādas tehnoloģijas esošā seguma reciklēšanai jaunās konstrukcijas pamata kārtā. Reciklētā asfalata sagatavošana iespējama gan rūpnīcā, gan uz vietas pārmaisot. A. Zariņš norāda: “Rezultāti liecina, ka pēdējais variants negarantē augstas kvalitātes rezultātu, taču tā ir labāk, nekā atstāt veco segumu zem jaunās segas konstrukcijas nenojauktu. Nofrēzētais asfalta materiāls var tikt efektīvi izmantots kā pagaidu segums. Tā kalpošanas ilgums nebūs liels – līdz gadam, un ātrums būs jāierobežo, taču tas garantē stabilu, viegli demontējamu, bezputekļu segumu, piemēram būvdarbu laikā. Tāpat tas efektīvi var kalpot mazas intensitātes ceļa (ielas) konstrukciju pamata kārtai zem jauna asfalta seguma.” Tā maksimālais kalpošanas ilgums pamata kārtā nepārsniedz 15 līdz 20 gadus, bet seguma kārtās tas vidēji ir ap 8 līdz 10 gadiem.

Frēzētā jeb reciklētā asfalta izmantošana bituminēto maisījumu ražošanā ir kļuvusi par ikdienu. Tomēr vairāk to izmantojam privātos pasūtījumos, tādējādi tiek samazināts neatjaunojamo dabas resursu patēriņš un produkta kvalitāte atbilst visām tam izvirzītajām prasībām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Armands Sviķis, AS A.C.B. grupas operatīvais vadītājs 

Nofrēzēto asfaltu savos projektos izmantojam ļoti daudz – gan asfalta ražošanā, gan reciklētās kārtas veidošanā. Šobrīd ir ļoti liels deficīts atfrēzētam asfaltam, tādēļ pārstrādājam nevis tikai frēzētu, bet pat lauztu asfaltu. Protams, pirms izmantot atkārtoti atfrēzēto asfaltu ražošanā, ir jābūt pārliecinātam, ka jaunajam sagatavotajam produktam nemainītos kvalitāte. Pēdējo gadu laikā iegūtā pieredze ļauj atfrēzēto asfaltu izmantot ļoti racionāli. Kā piemēru, kur asfalta atfrēze izmantota reciklētajiem objektiem, ir valsts galvenie autoceļi: Vidzemes šoseja (A2), Jūrmalas šoseja (A10), Tallinas šoseja (A1) u.c. Kopumā ir daudz objekti, kur ir izmantots frēzētais asfalts asfalta apakškārtās un turpmāk tikai palielināsies pieprasījums pēc frēzētā asfalta, lai to varētu otrreizēji izmantot.

Ņemot vērā rezultātus, ko sasniedzam, reciklēto asfaltu bituminēto maisījumu ražošanā lietojam pēc iespējas vairāk, atbilstoši visiem noteikumiem, kas šo darbību regulē, ” stāsta SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate būvniecības tehnologs Ulvis Rudzišs. Viņš atzīmē, lai sasniegtu nevainojamu kvalitāti, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta reciklētā asfalta īpašībām, kas nosaka, vai konkrētais reciklētais asfalts ir izmantojams bituminēto maisījumu ražošanā, cik lielā daudzumā un kādas papildus darbības ir jāveic, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā kvalitāte. Ir jāpārliecinās par RA izcelsmi, vai tas nesatur piemaisījumus, bīstamās vielas un citu piesārņojumu, kā arī tā izmēru, jo nepieciešamības gadījumā reciklētais asfalts tiek papildus drupināts, sijāts un šķirots pa frakcijām. Tāpat ir jāpārbauda saistvielas daudzums un cik ļoti tā ir novecojusies, ja nepieciešams, tiek pievienotas speciālas piedevas saistvielas īpašību uzlabošanai. SIA Binders Ceļu būvmateriālu laboratorijas vadītājs Edvards Pavlovskis stāsta, ka frēzētā asfalta izmantošana ceļu būvē sniedz iespēju taupīt resursus. “Mēs to izmantojam gan ceļa pamatu stiprināšanai, piemēram, uz Vidzemes šosejas (A2), gan arī karstā asfalta ražošanā.

Pasaulē aizvien vairāk asfalts tiek izmantots otrreizēji. Arī Eiropā populārs kļūst zaļais iepirkums. Pagājušajā gadā mēs ražošanā atgriezām aptuveni 30 tonnas materiāla. Latvijā ceļu specifikācijās nav norādīts, ka ir obligāti jāizmanto vecais asfalts projektos. Faktiski var teikt, ka agrāk vecais asfalts bija atkritumi, bet šie laiki ir pagājuši un ES līmenī tas ir atzīts par būvmateriālu.

Gints Alberiņš, VAS Latvijas Valsts ceļi Būvniecības pārvaldes direktors

“Mums nav iebildumu, ja ceļu būvnieki projektos izmanto reciklēto asfaltu, ja tas atbilst noteiktajām prasībām. Tā izmantošana arī veicina racionālu materiālu izmantošanu, samazina izmaksas kā arī, protams, samazina ietekmi uz vidi.”

Vecie nederīgi

Šobrīd reciklētā asfalta izcelsme pārsvarā ir no ceļiem, kuri ir būvēti pirms 20 līdz 30 gadiem. Bitumens reciklētajā asfaltā no šādiem ceļiem ir būtiski novecojis, kas rada nepieciešamību pēc speciālu piedevu pielietošanas tā īpašību atjaunošanai, kā arī ir grūti nodrošināt tā viendabīgumu. “Aptuveni kopš 2010. gada, ceļu būvniecības nozarē ir ļoti augstas kvalitātes prasības gan izejmateriāliem, gan gatavajai produkcijai. Tāpat ir uzlabojusies dokumentu aprite un izsekojamība, kas nozīmē, ka jau šobrīd ir skaidri zināms, kādi materiāli ir izmantoti būvniecības projektos pirms vairākiem gadiem. Šādas zināšanas ievērojami palīdz un atvieglo reciklētā asfalta kvalitātes kontroli un izmantošanu. Sagaidām, ka reciklētā asfalta izmantošanas īpatsvars būtiski palielināsies, palielinoties esošo autoceļu virskārtu frēzēšanas apjomam,” piebilst U. Rudzišs.

Šobrīd LVC spēkā esošajās ceļu specifikācijās ir atļauts lietot līdz 50% frēzētā asfalta apakškārtās un līdz 30% asfalta virskārtās, ja tiek nodrošināts minerālmateriāla stiprības prasības.

Asfalta aukstā pārstrāde (reciklēšana)

Reciklēšanu var veikt uz vietas būvobjektā, uzirdinot esošo ceļa segumu un daļu segas pamata. Iegūtajai masai pievieno jaunus minerālmateriālus un saistvielas, tajā skaitā cementu. To sablīvē un izlīdzina. Pēc tam tiek likta asfalta apakškārta, kas ir pietiekami bieza, lai nolīdzinātu neviendabīgā reciklētā materiāla negludumus. Reciklēšana ir finansiāli ļoti izdevīga. Esošajam reciklētajam materiālam ir tikai jāpievieno grants materiāls un nedaudz cementa. Bet atšķirībā no jaunbūves, nav vajadzības pievest materiālus lielā apjomā un aizvest funkcionalitāti zaudējušos materiālus.

Ieguvumi, izmantojot reciklēto asfaltu:

• Samazināts neatjaunojamo dabas resursu patēriņš;
• Samazināts importējamo izejvielu daudzums;
• Reciklēts asfalts, kurš ir vērtīgs izejmateriāls bituminēto maisījumu ražošanā, netiek aprakts ceļa segas konstrukcijas zemākajos slāņos;
• Tiek ievērojami paaugstināta bituminēto maisījumu spēja pretoties paliekošām deformācijām, uzlabota netiešās stiepes izturība kā arī kvalitāte kopumā.
• Iespējams samazināt bituminētā maisījuma pašizmaksu.